Латвия

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Autortiesību likums I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) autors — fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais

darbs;

2) darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā

neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;

3) datu bāze — neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots

sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4) fiksācija — skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to

publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma — audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu

pavadījumu vai bez tā;

6) filmas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē

filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7) fonogramma — izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8) fonogrammas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas

iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma

pirmās fiksācijas veikšanu;

9) informācija par tiesību pārvaldījumu — autortiesību vai blakustiesību

subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību

vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par

autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem,

kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju;

10) izpildītājs — aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura

atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas

darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu;

11) izplatīšana — darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls

vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta;

12) izziņošana — darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams

sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida;

13) publicēšana — darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu

kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas

sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības

saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam;

par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli

dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana,

literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba

demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība;

14) publiskošana — jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces

palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams

sabiedrībai;

15) publisks izpildījums — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta

priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces

palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka;

16) publisks patapinājums — darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas

vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai

blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku

tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu

ekonomisku vai komerciālu labumu;

17) reproducēšana — autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai

vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā,

pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai

pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana

no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju

objekta;

18) reprogrāfiskā reproducēšana — darba faksimileksemplāru izgatavošana ar

jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku

reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana

fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

19) tehnoloģiskie līdzekļi — autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu

bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces

vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības

ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis

autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs. Tehnoloģiskie

līdzekļi uzskatāmi par efektīviem gadījumos, kad autortiesību vai blakustiesību

subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs kontrolē autortiesību vai blakustiesību objekta,

kā arī datu bāzes izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu (ar

kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citādu autortiesību un blakustiesību objektu vai datu

bāzes pārveidošanu vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības

mērķi);

20) vizuālās mākslas oriģināldarbs — grafiskās vai plastiskās mākslas darbs

(glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai

stikla izstrādājums, fotogrāfija u.tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba

kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem. Darbu kopijas, kuras ierobežotā

daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek

uzskatītas par oriģināldarbiem. Šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis,

parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis;

21) vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs — komersants (arī komisionārs),

kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons,

veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek

piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas

spēkā 01.03.2007.)

2.pants. Autortiesību principi

(1) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir

pabeigts.

(2) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma

4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba

uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(3) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba

speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(4) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar

autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā

būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus:

1) burtu "c" aplītī;

2) autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu);

3) darba pirmpublicējuma gadu.

(5) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.

(6) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu

Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.

3.pants. Autortiesību apjoms

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas

Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem

autora tiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram

vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī

un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma

ārvalstī.

(4) Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai

personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī šo personu

tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī

jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai

citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar

Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

II nodaļa

Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

4.pants. Aizsargājamie darbi

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi,

ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie

projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā;

5) audiovizuālie darbi;

6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

8) dizaina darbi;

9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju

risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku

projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie

pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;

11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju,

topogrāfiju un citām zinātnēm;

12) citi autoru darbi.

5.pants. Aizsargājamie atvasinātie darbi

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī šādi atvasinātie

darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi,

apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā

arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir

jaunrades rezultāts.

(2) Atvasinātie darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie

atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.

(3) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis

nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika

un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek

aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

6.pants. Neaizsargājamie darbi

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus

dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus

oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus un oficiālās konsolidētās

versijas;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes

(karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi

normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto

informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

III nodaļa

Autors un autora tiesību pārņēmēji

7.pants. Autortiesību subjekti

(1) Darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu

autori, viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju

starpniecību (arī ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

starpniecību).

8.pants. Autortiesību prezumpcija

(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai

publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts

pretējais.

(2) Ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs

darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts, — izdevējs vai autora

pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu

personību un piesaka autorību.

9.pants. Līdzautori

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums

darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder

visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz

savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors

neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā

vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar pabeigt, viņš nedrīkst kavēt sava darba

daļas izmantošanu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir autortiesības uz viņa

darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

10.pants. Salikta darba sastādītājs

(1) Sastādītājam, kura jaunrades rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir

autortiesības uz attiecīgā saliktā darba sastādījumu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības

katrs uz savu darbu un var to patstāvīgi izmantot arī neatkarīgi no attiecīgā krājuma

vai saliktā darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu

darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

11.pants. Audiovizuāla darba autori

(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors,

attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā)

autors, kā arī citas personas, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu

darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šā darba producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot šim audiovizuālajam darbam radītā muzikālā

darba autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to

patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar

audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā

gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors

savu darbu var izmantot cita veida darbā, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

12.pants. Darba devēja uzdevumā radīta darba autors

(1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba

pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot

šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam

var nodot darba devējam.

(2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā

veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja

vien līgumā nav paredzēts citādi.

13.pants. Autora līgums par pasūtītu darbu

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais

darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai

līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja

rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts

citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt

līgumu.

IV nodaļa

Autora tiesības

14.pants. Autora personiskās tiesības

(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:

1) autorību — tiesības tikt atzītam par autoru;

2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;

3) darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar

noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies

izmantotājam;

4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un

jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu

vai anonimitāti;

5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus

pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus)

jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai

autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar

pāriet citai personai.

15.pants. Autora mantiskās tiesības

(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava

darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) publicēt darbu;

3) publiski izpildīt darbu;

4) izplatīt darbu;

5) raidīt darbu;

6) retranslēt darbu;

7) padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam

var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas, izņemot

trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;

10) tulkot darbu;

11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas

izņēmuma tiesības:

1) izplatīt datorprogrammu;

2) padarīt datorprogrammu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā

tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas

ielādēšana, demonstrēšana, izmantošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to

reproducēt, ja šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts);

5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi

iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido

datorprogrammu).

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma

tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiskot vai demonstrēt datu bāzi;

2) izplatīt datu bāzi;

3) padarīt datu bāzi pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai

var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datu bāzi;

5) tulkot, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt,

publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu.

(4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā

izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba

izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16.pants. Autora tiesību pāreja

(1) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot un izmantot darbu un saņemt

atlīdzību par atļauju izmantot darbu, kā arī par darba izmantošanu. Autora

mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

(2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai šā

likuma 15.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības.

(3) Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs

ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, šķiramas no

šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra)

valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.

17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas

oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite)

(1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās

mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora

atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā

darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja

no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās.

(2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, oriģināldarbu publiski

pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala, interneta

veikala, izsoļu nama un tamlīdzīga uzņēmuma starpniecību), autoram ir tiesība

saņemt atlīdzību:

1) 5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu līdz EUR 50 000,00 ekvivalentam

latos;

2) 3 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 50 000,01 līdz EUR 200

000,00 ekvivalentam latos;

3) 1 procentu par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 200 000,01 līdz EUR 350

000,00 ekvivalentam latos;

4) 0,5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 350 000,01 līdz EUR 500

000,00 ekvivalentam latos;

5) 0,25 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu, kas pārsniedz EUR 500 000,00

ekvivalentu latos.

(3) Ikreizējā atlīdzības summa par vienu vizuālās mākslas oriģināldarbu nedrīkst

pārsniegt summu, kas ir ekvivalenta EUR 12 500,00.

(4) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta naudas summa (bez nodokļiem), kuru saņem

vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs.

(5) Vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc

darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijai, kas administrē šīs tiesības.

(6) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir

pienākums sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības

administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams triju gadu laikā pēc vizuālās mākslas

oriģināldarba pārdošanas.

(7) Vizuālās mākslas oriģināldarba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot

atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības reproducēt darbu, kā arī izstādīt

darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu,

nogādājot to uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts

citādi.

(8) Šajā pantā minētās tiesības attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu

mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un

viņu mantinieku vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas tiesības.

(9) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem.

(22.04.2004. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. un 06.12.2007.

likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

17.1 pants. Naudas zīmes

(1) Latvijas Bankai pieder autortiesības uz lata naudas zīmēm. Latvijas Bankas

autortiesības neaizskar naudas zīmēs izmantoto attēlu autoru tiesības tikt atzītiem

par autoriem.

(2) Naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt, izņemot gadījumu, kad Latvijas

Banka, Eiropas Centrālā banka, centrālā banka vai valsts, kas emitējusi šīs naudas

zīmes, sniegusi rakstveida atļauju vai tiek ievērotas Latvijas Bankas, Eiropas

Centrālās bankas vai attiecīgās valsts naudas zīmju reproducēšanas prasības. Uz

naudas zīmēm neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

V nodaļa

Autora mantisko tiesību ierobežojumi

18.pants. Autora mantisko tiesību ierobežošanas principi

(1) Autora tiesības atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību

par tā izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā nodaļā noteiktos autora mantisko tiesību ierobežojumus piemēro tādā veidā,

lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un

nepamatoti neierobežotu autora likumīgās intereses.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai

atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.

(4) Ja darba izmantotājam šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā, 21. — 24. un

27.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības izmantot darbu, bet viņš šīs tiesības nevar

īstenot autora izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, viņam ir tiesības lūgt, lai

autors dod pieeju šiem darbiem, ievērojot autora mantisko tiesību ierobežojumus.

Autors var atteikties dot šādu iespēju, ja darba izmantošana ir pretrunā ar šā panta

otrās daļas noteikumiem.

(5) Ja darba izmantotājs un autors nevar panākt vienošanos par šā panta ceturtajā

daļā noteikto, viņi var vērsties pie vidutāja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez

atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem, ievērojot šā likuma 20.panta

noteikumus;

2) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem, ievērojot šā likuma

21.panta noteikumus;

3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

4) darbs tiek izmantots bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām;

5) darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

6) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

7) darbs tiek izmantots publiskā izpildījumā valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā,

kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

9) darbs tiek parodēts vai kariķēts;

10) datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, tulkošanai un citādai

pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

11) tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja;

12) darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.pantā

noteikto.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

19.1 pants. Darba publisks patapinājums

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet

samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskam

patapinājumam.

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības aprēķināšanas

kārtību attiecībā uz valsts, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu un

privātajām bibliotēkām, kā arī atlīdzības izmaksāšanas kārtību un proporcionālo

sadali starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu

producentiem.

(3) Atlīdzība par publicēta darba izmantošanu publiskam patapinājumam valsts,

pašvaldību, atvasinātu publisku personu un privātajās bibliotēkās maksājama uz

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas norādīto kontu kredītiestādē.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas

spēkā 01.03.2007.)

20.pants. Darba izmantošana informatīviem mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā

likuma 14.panta un 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts:

1) reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā

zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, kā arī ziņu raidījumos un

aktuālo notikumu apskatos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas,

aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā

apjomā;

3) fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos,

raidorganizācijai — raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu

gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā

likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai

to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un

televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi,

kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā

mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos

nolūkos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdu

vajadzībām

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu

organizācijas, kā arī bibliotēkas, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes

invalīdiem, bez autora piekrišanas un bez atlīdzības samaksas drīkst nekomerciālos

nolūkos reproducēt un izplatīt darbu šiem invalīdiem uztveramā formā, ciktāl tas

nepieciešams attiecīgās invaliditātes gadījumā.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

23.pants. Darbu izmantošana bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai,

arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to

krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu attiecīgās vai citas

bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu, kas sabojāts vai kļuvis

nelietojams, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un

reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

Reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādus darbus, kuri publicēti Latvijā un nav

pieejami komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar autoru nenosaka citādi.

(2) Bez autora atļaujas valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas

bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to

krājumā esošos darbus, kā arī to kopijas, kas izgatavotas saskaņā ar šā panta pirmo

daļu, pēc pieprasījuma izmantošanai zinātniska pētījuma vai pašizglītības nolūkā

padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās

bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu

attiecīgā bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši aizsargātus

iekšējos tīklus.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums attiecas arī uz valsts vienotajā bibliotēku

informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu

publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā

bibliotēka.

(4) Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas noteikuma izpildi un atlīdzības maksāšanu

atbilstoši šā likuma 19.1 pantam, valsts un pašvaldību bibliotēkas veic bibliotēku

lietotājiem izsniegto darbu uzskaiti saskaņā ar Bibliotēku likuma 15.panta

noteikumiem.

(5) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

24.pants. Darba reproducēšana tiesvedības mērķiem

(1) Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas ir atļauts darbu reproducēt

tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas,

dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai

lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert

darbos nekomerciālā nolūkā.

(2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts

tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu

izmantošanai komerciālos nolūkos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

26.pants. Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, bez autora piekrišanas un bez

autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt darbu:

1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā

apjomā;

2) izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā

nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora

vārdu un ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai

pedagogi, izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības

programmas īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

27.pants. Brīvs ieraksts īslaicīgai izmantošanai raidorganizācijām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, raidorganizācija drīkst

izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidorganizācijai ir tiesības izmantot

raidīšanai, ja šādus ierakstus raidorganizācija izdara par saviem līdzekļiem savām

vajadzībām.

(2) Raidorganizācijas pienākums ir viena mēneša laikā pēc tādu ierakstu

izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar

darba autoru.

(3) Darba ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt

oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai ir

nepieciešama autora atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

28.pants. Darba reproducēšana tehniskai izmantošanai raidorganizācijā

(Izslēgts ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

29.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas,

tulkošanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas izmantošanas tiesības

iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, tulkošanai, adaptēšanai vai jebkādai citādai

pārveidošanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša

autortiesību subjekta atļauja, ja vien šīs darbības (arī kļūdu labošana) ir

nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datorprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam, slēdzot līgumu,

nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama

datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību subjekta

atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu

idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī

persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, demonstrējot,

izmantojot, pārraidot vai glabājot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

30.pants. Datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana

(1) Autortiesību subjekta atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda

reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju,

lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām

datorprogrammām. Šāda izmantošana pieļaujama, ievērojot šādu noteikumu

kopumu:

1) attiecīgās darbības veic persona, kas likumīgi ieguvusi tiesības izmantot

datorprogrammas kopiju;

2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija iepriekš nav bijusi viegli pieejama;

3) šīm darbībām ir pakļautas tikai tās datorprogrammas daļas, kas vajadzīgas

sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem kā tikai sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu

datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumu, kad tas nepieciešams sadarbspējas

panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

3) izmantot nolūkā izstrādāt, ražot vai pārdot būtiski līdzīgu datorprogrammu vai

veikt kādu citu darbību, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

31.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datu bāzēm

(1) Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas

var veikt darbības, kas vajadzīgas, lai piekļūtu datu bāzes saturam un to izmantotu.

Ja datu bāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes,

iepriekšminētais noteikums attiecas tikai uz šo daļu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Tiesības izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi

atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa

piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos objektos

ietvertiem darbiem vai to kopijām, kuras ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

33.pants. Darba īslaicīga reproducēšana

Bez autora piekrišanas un bez atlīdzības ir atļauts īslaicīgi reproducēt darbu, ja darba

reproducēšana ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska sastāvdaļa un

reproducēšanas mērķis ir atļaut starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu datortīklā starp

trešajām personām vai likumīgu izmantošanu un ja šai reproducēšanai nav

patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas

spēkā 05.01.2008.)

34.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts darbus, kas iekļauti tiesiski

iegūtā filmā vai fonogrammā vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā, kā arī

vizuālos darbus reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai

lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā

nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas

kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskai lietošanai maksā šādai

reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu

kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.)

izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un

tukšie materiālie nesēji tiek ievesti izmantošanai profesionālā darbībā

raidorganizācijās vai iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu

reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī tad, ja fiziskās personas tos ieved

nekomerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji neizmantoti

tiek izvesti no Latvijas, personām, kuras samaksājušas nesēja atlīdzību, ir tiesības to

saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums

pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām un tukšajiem materiālajiem

nesējiem ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tā jāmaksā

pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret

izgatavotāju vai personu, kura minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved

Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību,

kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu

producentiem nosaka Ministru kabinets.

(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datubāzēm.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas

spēkā 05.01.2008.)

35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts publicētus darbus, izņemot

notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla

nolūka. Darbus reprogrāfiski reproducēt fiziskās personas labā un tās personiskai

lietošanai drīkst personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai

reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas

pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās. Autori un izdevēji ir tiesīgi

saņemt taisnīgu atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu.

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kuru valdījumā vai

lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina

šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās.

(3) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, kā arī tās

iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību pēc vienošanās ar šā panta

otrajā daļā minētajām personām vai ar šādu personu apvienību nosaka autoru

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(4) Ministru kabinets izveido komisiju, kas pārstāv valsts pārvaldi un vienojas ar

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par attiecīgās atlīdzības

noteikšanas kritērijiem un lielumu. Komisijas sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas,

Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas,

Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Komisijas panākto vienošanos

apstiprina Ministru kabinets.

(5) Atlīdzību iekasē, sadala un autoriem un izdevējiem izmaksā viena mantisko

tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju

atbilstoši šā likuma 67.pantam.

(6) Iekasēto atlīdzību starp autoriem un izdevējiem sadala, pamatojoties uz

Nacionālajā kopkatalogā iekļautiem iespieddarbiem, kas piegādāti Latvijas

Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu, un ievērojot šādus

nosacījumus:

1) veicot sadali, ņem vērā Nacionālajā kopkatalogā iekļauto darbu skaitu un Latvijas

Nacionālās bibliotēkas apkopoto informāciju par iespiedlokšņu skaitu, bet neņem

vērā darbu saturu;

2) autori un izdevēji vienojas par proporcionālo sadali atsevišķi periodiskajiem un

neperiodiskajiem darbiem, ievērojot šā panta 1.punkta nosacījumus.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

VI nodaļa

Autortiesību termiņš

36.pants. Vispārīgie noteikumi par autortiesību termiņu

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves,

izņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus.

(2) Ja valsts, kurā darbs ir radīts, saskaņā ar Bernes konvencijas "Par literatūras un

mākslas darbu aizsardzību" 5.panta ceturto daļu nav Eiropas Savienības dalībvalsts

un darba autors nav Eiropas Savienības pilsonis, šā darba aizsardzības termiņš

Eiropas Savienībā izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķir darba

izcelsmes valsts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

37.pants. Autortiesību termiņš attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad mirusi

pēdējā no šīm personām:

1) režisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.

(2) Autortiesības uz darbu, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar

pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai.

Ja minētajā laikā autors, kura darbs likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai

ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek

piemēroti šā likuma 36.panta pirmās daļas noteikumi.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku

un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai kuru izmantošana no 1940.gada

jūnija līdz 1990.gada maijam bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa tiek

atskaitīti aizlieguma vai ierobežojuma gadi.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no

likumīgas publicēšanas brīža un kuri publicēti sējumos, daļās, laidienos vai epizodēs,

ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(6) Darbam, kura aizsardzības termiņš netiek aprēķināts no autora vai autoru nāves

brīža, aizsardzība ir beigusies, ja 70 gadu laikā pēc šā darba radīšanas tas likumīgi

nav kļuvis pieejams sabiedrībai.

(7) Ikviena persona, kura pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai

publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst tiesības, kas pielīdzināmas autora

mantiskajām tiesībām un ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai

publiskošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

38.pants. Autortiesību termiņa aprēķināšana

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas

seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī,

kurā izbeidzas šā likuma 36. un 37.pantā minētie termiņi.

39.pants. Darbi, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš

(1) Darbus, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot

jebkura persona, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību

saskaņā ar šā likuma 14.panta noteikumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

VII nodaļa

Darba izmantošanas tiesības

40.pants. Darba izmantošanas tiesības

(1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru

darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību

subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta

atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences

veidā.

(3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai

jāsaņem darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta,

izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā

pasākuma.

(5) Darbu izmantotājiem pēc autortiesību subjekta, kā arī mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par

izmantotajiem darbiem tādā apjomā, kādu pieprasa attiecīgi autortiesību subjekts vai

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

41.pants. Licences līgums

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod

atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba

izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu,

tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.

(2) Licences līgumā var paredzēt, ka licencē tiek piešķirtas tiesības darbu izmantot

vienā vai vairākos norādītajos veidos, kā arī tiesības nodot licenci trešajām personām

(sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu

norādījumu nav, darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas

izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

(3) Ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka

tiesa pēc saviem ieskatiem.

42.pants. Licence un tās veidi

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem,

kādi norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod licences saņēmējam tiesības veikt tajā norādītās darbības

vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras arī saņēmušas vai saņems attiecīgo

licenci.

(3) Izņēmuma licence dod tiesības veikt tajā norādītās darbības vienīgi licences

saņēmējam.

(4) Vispārējo licenci izsniedz autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācija, un šī licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv

šī organizācija.

43.pants. Licences un licences līguma forma

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstveidā.

(2) Licences līgumu var slēgt gan mutvārdos, gan rakstveidā.

(3) Rakstveidā slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba publiskošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas ietvertas vispārējā vai izņēmuma licencē.

44.pants. Licences līguma vai licences termiņš

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm

vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors

vai cits autortiesību subjekts var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, sešus

mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

(3) Licences līgumā vai licencē iekļautais noteikums par autora atteikšanos no šā

panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām nav spēkā.

45.pants. Teritorija, kurā ir spēkā licences līgums vai licence

(1) Licences līgumā vai licencē norādāma teritorija, kurā līgums vai licence ir spēkā.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas

uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

46.pants. Darba noma

(1) Autors saglabā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par iznomāšanu arī tad, ja viņš

ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba

oriģinālu vai to kopijām producentam.

(2) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu,

audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām trešajām personām, viņš saglabā tiesības

saņemt atlīdzību par nomu.

(3) Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav

spēkā.

VIII nodaļa

Blakustiesības

47.pants. Blakustiesību objekti un subjekti

(1) Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un

raidorganizāciju tiesības.

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un

raidījums.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu

producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav

blakustiesību subjekti.

(5) Fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas īsteno savas

tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz

autortiesību un blakustiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no viena blakustiesību

subjekta par blakustiesību objekta izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no

cita blakustiesību subjekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav

savstarpēji aizvietojamas.

(6) Blakustiesību subjekti īsteno šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu

autoru tiesības.

(7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji,

fonogrammu producenti un filmu producenti uz fonogrammu kopijām vai to

iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu "P" aplītī un

fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.

(8) Persona, kuras vārds, pseidonīms vai nosaukums ir norādīts uz blakustiesību

objekta, pievienots tam vai parādās saistībā ar blakustiesību objektu, uzskatāma par

blakustiesību subjektu, ja nav pierādīts pretējais.

(9) Blakustiesību subjekta tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo

objektu, kurā izteikts vai ietverts blakustiesību objekts. Blakustiesību subjekta

tiesības šķiramas no materiālā objekta valdījuma. Blakustiesību objekta valdījuma

pāreja pati par sevi nerada blakustiesību subjekta tiesību pāreju.

(10) Attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40.—

45.panta noteikumi.

(11) Blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai

blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

48.pants. Izpildītāju tiesības

(1) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, kā arī gadījumā, kad

mantiskās tiesības tiek nodotas, attiecībā uz savu izpildījumu un tā fiksāciju ir

tiesības:

1) prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad tas nav

iespējams izpildījuma izmantošanas veida dēļ;

2) iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu

pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

(3) Izpildītājam attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) izplatīt izpildījuma fiksāciju;

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā

tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju.

(4) Ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par

audiovizuāla darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas

iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla

darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var

uzskatīt, ka ir nodevis fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības

saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu. Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no

tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

(6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā

likuma 51.panta trešo daļu.

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam

maksā taisnīgu atlīdzību. Atlīdzība maksājama izpildītājam vai pilnvarotai

blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(8) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

49.pants. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu

(1) Ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu izpildītājs nodod filmas producentam

tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu. Filmas

producentam nav tiesību izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā

darbā, ja līgumā nav noteikts citādi. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu

slēdzams rakstveidā.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru

attiecīgā darba izmantošanas veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības filmas oriģinālu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) retranslēt pa kabeļiem;

3) padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tiem var

piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) nomāt, īrēt un publiski patapināt;

5) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

51.pants. Fonogrammu producenta tiesības

(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības fonogrammu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var

piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats

fonogrammu producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu;

4) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(3) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu, īri un

publisku patapinājumu veic izpildītāju un fonogrammu producentu pilnvarotas

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko

izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammu producentu un

izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijām nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

52.pants. Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību

par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver

raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām

fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus

publiskošanas veidus. Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām

uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kuras ir likumīgi padarītas pieejamas sabiedrībai

pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un

individuāli izraudzītā laikā.

(2) Dokumentam, kas apliecina šā panta pirmajā daļā paredzēto tiesību ievērošanu,

jāatrodas pie izmantotāja komerciālos nolūkos publicēto fonogrammu izmantošanas

brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

53.pants. Raidorganizāciju tiesības

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:

1) publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par

maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju

piesaistīšanai;

2) pārraidīt programmu nesošus signālus ar jebkuras citas raidorganizācijas,

kabeļoperatora vai cita izplatītāja palīdzību;

3) iegūt jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju), ja iegūšana

netiek veikta personiskai lietošanai, un pavairot vai izplatīt jebkuru šādu fotogrāfiju;

4) retranslēt raidījumu pa kabeļiem;

5) padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā

tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) fiksēt jebkuru raidījumu ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tieši vai netieši,

īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt raidījuma fiksāciju un izplatīt jebkuru šādu fiksāciju.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā

norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un

fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma "Par autortiesībām un

blakustiesībām" spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību

autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Blakustiesību subjektu tiesības atļaut vai aizliegt blakustiesību objekta

izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu drīkst ierobežot šajā likumā

noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā likumā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu

pretrunā ar blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem un

nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(3) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta

piekrišanas un bez atlīdzības samaksas blakustiesību objekts tiek izmantots, kā arī

fiksēts:

1) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu aprakstos

informatīvajam mērķim atbilstošajā apjomā;

2) citos nolūkos, kas attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu noteikti

šā likuma 21., 22., 24., 25., 26., 27. un 33.pantā;

3) šā likuma 23.pantā minētajos gadījumos ar noteikumu, ka reproducēt ciparu

formātā atļauts tikai tādas filmas un fono-grammas, kuras publicētas Latvijā un nav

pieejamas komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar blakustiesību subjektiem nenosaka

citādi.

(4) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta

piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, filmas un fonogrammas, kā arī

blakustiesību objekti, kas iekļauti filmā vai fonogrammā, tiek izmantoti publiskam

patapinājumam. Atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 19.1 panta otrā un

trešā daļa.

(5) Bez blakustiesību subjekta piekrišanas fiziskajai personai atļauts likumīgi iegūtas

filmas vai fonogrammas, kā arī blakustiesību objektus, kas iekļauti likumīgi iegūtā

filmā vai fonogrammā, reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā

personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas

izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Blakustiesību subjekti ir tiesīgi saņemt

taisnīgu atlīdzību par šā panta pirmajā daļā minētās kopijas izgatavošanu (nesēja

atlīdzība). Nesēja atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 34.panta otrā—

septītā daļa.

(6) Ja blakustiesību objekta izmantošana saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto

nav iespējama blakustiesību subjekta izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ,

piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(7) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fono-

grammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu,

kad tās pirmo reizi tika pārdotas vai citādi atsavinātas Eiropas Savienībā, ja to

izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai tas izdarīts ar viņu piekrišanu. Šis

nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem

blakustiesību objektiem un to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

55.pants. Blakustiesību termiņš

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā

izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā

50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība

bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā

mantiskās tiesības.

(2) Fonogrammas producenta un filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc

tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma vai filma ir likumīgi publicēta

vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai

publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides.

(31) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktie aizsardzības termiņi ir spēkā

arī tādā gadījumā, ja tiesību subjekti nav Eiropas Savienības pilsoņi, bet vismaz

viena Eiropas Savienības dalībvalsts viņiem nodrošina aizsardzību. Šāds aizsardzības

termiņš izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķīrusi valsts, kuras pilsonis

ir tiesību subjekts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā

noteikto termiņu, ja vien Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko

pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā

izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

56.pants. Blakustiesību apjoms

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) izpildītājs ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa

pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) izpildījums veikts Latvijā;

3) izpildījums fiksēts fonogrammā, kas ir aizsargājama saskaņā ar šā panta otrās

daļas noteikumiem;

4) izpildījums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts raidorganizācijas raidījumā, kas

ir aizsargājams saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem

nosacījumiem:

1) fonogrammas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz

Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) skaņas pirmā fiksācija veikta Latvijā;

3) fonogrammas publicēšana vai publiskošana veikta Latvijā.

(3) Filmas producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) filmas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas

nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) filmas pirmā fiksācija veikta Latvijā.

(4) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas

oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un

juridiskajām personām saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

IX nodaļa

Datu bāzes aizsardzības īpatnības (sui generis)

57.pants. Datu bāzes veidotāja tiesības

(1) Par tādas datu bāzes veidotāju, kuras izveidošanā, pārbaudē vai noformēšanā ir

ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (5.panta otrā daļa), atzīstama

fiziskā vai juridiskā persona, kas datu bāzes veidošanā uzņēmusies iniciatīvu un

ieguldījuma risku.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai būtiskas

kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai tā būtiskas daļas pastāvīgu vai

īslaicīgu (pagaidu) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē publiskas piekļūšanas nodrošināšanu jebkādā

formā visam datu bāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot

vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārsūtīšanas formas.

(3) Publisks patapinājums nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datu

bāzes satura daļas, ja tas notiek ar darbībām, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu

bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās

intereses.

58.pants. Datu bāzes izmantotāja tiesības un pienākumi

(1) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir tiesības iegūt vai

atkārtoti izmantot jebkādā nolūkā nebūtisku kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamu

datu bāzes satura daļu. Šis nosacījums attiecas tikai uz to datu bāzes daļu, kuru

likumīgam izmantotājam ir atļauts iegūt vai atkārtoti izmantot.

(2) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir jāievēro ar datu bāzē

iekļautajiem darbiem vai materiāliem saistīto autortiesību vai blakustiesību subjektu

tiesības.

(3) Publiski pieejamas datu bāzes izmantotājs nedrīkst veikt darbības, kas ir

pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu

bāzes veidotāja likumīgās intereses.

59.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ierobežojumi

(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas likumīgie datu bāzes

izmantotāji drīkst:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt būtisku datu bāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos,

obligāti norādot avotu, turklāt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla

mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datu bāzes satura daļu valsts drošības

nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Eiropas

Savienībā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota vai citādi

atvasināta Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai tas izdarīts

ar viņa piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos

nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

60.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību termiņš

(1) Šā likuma 57.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no dienas,

kad pabeigta datu bāzes izveide. Termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc datu

bāzes izveides dienas.

(2) Ja datu bāze ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, pirms beidzies šā panta pirmajā daļā

noteiktais termiņš, aizsardzības tiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc

dienas, kad datu bāze ir kļuvusi publiski pieejama, un ir spēkā 15 gadus.

(3) Ja datu bāzes saturā tiek izdarīti jebkādi būtiski kvalitatīvi vai kvantitatīvi

novērtējami grozījumi, kā arī tajā radušās izmaiņas uzkrājušos secīgu papildinājumu,

izslēgumu vai grozījumu dēļ un to rezultātā var uzskatīt, ka ir veikts būtisks

kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējams jauns ieguldījums, šādai datu bāzei ir tiesības

uz savu aizsardzības termiņu un tiek piemēroti šā panta pirmās un otrās daļas

noteikumi.

61.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ietvari

(1) Datu bāzes veidotāja — fiziskās personas — tiesības tiek atzītas, ja viņš ir

Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, citas Eiropas

Savienības dalībvalsts pilsonis vai ja Latvija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ir

viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja — juridiskās personas — tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā

persona izveidota saskaņā ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts

normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta

atrodas Eiropas Savienībā. Ja juridiskajai personai Latvijas vai citas Eiropas

Savienības dalībvalsts teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir

jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas vai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts

ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās

un otrās daļas noteikumus, tā ir aizsargājama, pamatojoties uz Latvijai saistošiem

starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

62.pants. Datu bāzes veidotāja tiesību aizsardzība

Datu bāzes veidotāja tiesības aizsargājamas atbilstoši šā likuma XI nodaļas

noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

X nodaļa

Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs

tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu, darbību,

reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums

nenosaka citādi.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, un tās

darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(4) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido, ja vien tiesību subjektu

intereses nav pretējas, izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti, un tās darbības

mērķis ir blakustiesību kolektīva pārvaldīšana.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek

administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās

un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un

mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai

tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību

vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskai lietošanai;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.

(6) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā

noteikto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai

viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(7) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var

pārstāvēt citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses.

(8) Tikai viena mantisko tiesību pārvaldījuma organizācija bez citas mantisko tiesību

pārvaldījuma organizācijas pilnvarojuma veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu

attiecībā uz publisku patapinājumu, kā arī reproducēšanu un reprogrāfisku

reproducēšanu personiskai lietošanai.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas

spēkā 05.01.2008.)

64.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības

tiesību apjoms

(1) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(2) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un blakustiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem

aizstāv autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no

autortiesībām vai blakustiesībām.

(3) Attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas

veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt

tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas

darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijai.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos

banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no

darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs

summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās, kā arī banku samaksātos

noguldījuma procentus kārtējā sadalāmo izmaksu summā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā

01.03.2007.)

65.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās daļas

1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām — publiskošanas

gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un

citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

2) izsniedz darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem licences to tiesību

īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē

licencē paredzēto atlīdzību;

3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto

daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu

mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par vizuālās mākslas oriģināldarbu publisku tālākpārdošanu, par

darbu reproducēšanu personiskai lietošanai un citiem darbu un blakustiesību objektu

izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem.

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas nosaka

līgums, ko noslēgusi attiecīgā organizācija un autortiesību vai blakustiesību subjekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

66.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi

(1) Savā darbībā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv

autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības un likumīgās intereses atbilstoši

noslēgtajiem līgumiem jautājumos, kas attiecas uz darbu un blakustiesību objektu

izmantošanu. Šīs organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakustiesību subjektiem, sniedz tiem

pārskatu par darba un blakustiesību objekta izmantošanu un citām darbībām;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie

atskaitījumi, sadala starp organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību

subjektiem proporcionāli izmantotajiem viņu darbiem un blakustiesību objektiem, kā

arī citām darbībām un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācija sedz faktiskos izdevumus, kas saistīti ar

atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veidot speciālos fondus

autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās

atlīdzības summas saskaņā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt

šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā

viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz

viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un

blakustiesību objektu izmantotājiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas likumā noteiktajā termiņā

gada pārskatu, kā arī šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā minēto atlīdzības

lielumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

67.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības

uzraudzība

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veikt mantisko tiesību

kolektīvo pārvaldījumu tikai pēc atļaujas saņemšanas. Atļauju mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniedz un anulē Kultūras ministrija. Atļauju

izsniedz, pamatojoties uz organizācijas iesniegumu, kam pievienota visa izvērtēšanai

nepieciešamā informācija.

(2) Izsniedzot atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, Kultūras

ministrija izvērtē:

1) vai organizācijas statūti atbilst šim likumam;

2) vai organizācija pārstāv būtisku daļu Latvijas autoru vai izpildītāju, fonogrammu

producentu un citu blakustiesību subjektu;

3) vai organizācija spēs veikt konkrēto tiesību vai izmantošanas veida efektīvu

administrēšanu un vai to jau nenodrošina cita mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija;

4) citus apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme konkrēto tiesību vai izmantošanas veida

kolektīvajā administrēšanā.

(3) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

darbību, it īpaši to, vai:

1) tiek piemēroti vienādi noteikumi vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem;

2) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegšana;

3) atlīdzības sadale un izmaksa notiek paredzētajā kārtībā;

4) noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi;

5) administrēšanas izmaksas ir pamatotas.

(4) Kultūras ministrija anulē atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu,

ja:

1) organizācija pēc atkārtota Kultūras ministrijas pieprasījuma nesniedz informāciju,

kas nepieciešama uzraudzības veikšanai;

2) organizācijas darbība neatbilst likumam un Kultūras ministrijas norādītajā termiņā

trūkumi nav novērsti.

(5) Informāciju par šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteikto atļauju spēkā stāšanos

vai anulēšanu Kultūras ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

X1 nodaļa

Vidutāji

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

67.1 pants. Vidutāju izmantošana

(1) Ja raidorganizācijas nevar savstarpēji vienoties par retranslēšanu, kā arī šā

likuma 18.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos jebkura puse var vērsties pie

vidutāja.

(2) Pieteikumi par vidutāja procesa uzsākšanu adresējami Kultūras ministrijai un

otrai pusei.

67.2 pants. Vidutāja izraudzīšanās

(1) Puses var vienoties par vidutāja kandidatūru vai par kārtību, kādā vidutājs tiek

uzaicināts vai iecelts. Ja puses nevar vienoties par vidutāja kandidatūru vai kārtību,

kādā vidutājs tiek uzaicināts, vidutāju var iecelt kultūras ministrs, pamatojoties uz

pušu rakstveida lūgumu.

(2) Vidutājs izraugāms tā, lai viņa neatkarība un neitralitāte neradītu pamatotas

šaubas.

67.3 pants. Vidutāja procesa norise

(1) Ja kāda no pusēm iesniegusi priekšlikumu strīda atrisināšanai, vidutāja process

notiek, pamatojoties uz šo priekšlikumu.

(2) Vidutājs var izteikt pusēm priekšlikumus strīda atrisināšanai un noteikt termiņu,

kurā puses apstiprina vai noraida viņa priekšlikumu. Ja neviena no pusēm neizsaka

iebildumus pret vidutāja priekšlikumiem triju mēnešu laikā pēc priekšlikumu

saņemšanas, tiek uzskatīts, ka tās šos priekšlikumus pieņem.

(3) Vidutājs nav tiesīgs izpaust ziņas un informāciju, kas viņam kļuvusi zināma

saistībā ar vidutāja procesu.

(4) Pušu vēršanās pie vidutāja neietekmē to tiesības vērsties tiesā.

XI nodaļa

Autortiesību un blakustiesību aizsardzība

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

68.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru

aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības,

to skaitā:

1) autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana,

reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību

subjekta piekrišanas;

2) darbība, ar kuru bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas tiek dzēsta,

grozīta vai pārveidota autortiesību un blakustiesību subjekta pievienotā elektroniskā

informācija par tiesību pārvaldījumu;

3) darbība, ar kuru tiek izplatīts, raidīts, publiskots vai publicēts tiesību objekts, kam

bez atļaujas dzēsta, grozīta vai pārveidota elektroniskā informācija par tiesību

pārvaldījumu;

4) autortiesību un blakustiesību subjekta izmantoto tādu efektīvu tehnoloģisko

līdzekļu iznīcināšana vai apiešana, kuri paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas

darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, vai citas darbības ar

tehnoloģiskajiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez autortiesību un blakustiesību

subjekta atļaujas;

5) tādu ierīču vai to sastāvdaļu ražošana, importēšana, izplatīšana, pārdošana,

nomāšana, reklamēšana vai izmantošana citā komerciālā nolūkā, kā arī tādu

pakalpojumu sniegšana, kas vērsti uz to, lai apietu efektīvus tehnoloģiskos līdzekļus

vai tos iznīcinātu;

6) šā likuma 34., 35. un 52.pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana;

7) šā likuma 40.panta piektajā daļā paredzētās informācijas nesniegšana vai šīs

informācijas nesniegšana atbilstošā apjomā.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību

pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību un blakustiesību

ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie autortiesību un

blakustiesību objekti vai to kopijas ir kontrafakti eksemplāri.

(4) Par kontrafaktiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami autortiesību

un blakustiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai

kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

69.pants. Autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību aizsardzības

vispārīgie principi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību

objektu, atzīst autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmanto autortiesību vai blakustiesību

objektu, atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc

prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai persona pārtrauc darbības, kas atzīstamas par sagatavošanos

autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiskai izmantošanai;

5) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību

objektu, atlīdzina autortiesību vai blakustiesību subjektam radītos zaudējumus un

morālo kaitējumu;

6) prasīt, lai tiek iznīcināti kontrafakta eksemplāri;

7) prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt

autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu

pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt

šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai

blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību subjekti vai to

pārstāvji var vērsties tiesā. Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X

nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību ceļ pats

autortiesību un blakustiesību subjekts vai arī autortiesību un blakustiesību subjektu

vārdā — mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Autortiesību un blakustiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību

pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijas, sniedzot tiesā prasību par to tiesību pārkāpšanu, kuras izriet no šā

likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem, ir atbrīvotas no valsts

nodevas.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

69.1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas

kārtība

(1) Ja personas vainas dēļ notikusi autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiska

izmantošana, autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma

un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2) Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar

Civillikumu. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, var ņemt vērā arī tās personas

negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību

objektu.

(3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro

daļu, zaudējuma atlīdzības apmērs nosakāms atbilstoši tai summai, kuru autortiesību

vai blakustiesību subjekts varētu saņemt par autortiesību vai blakustiesību objekta

izmantošanas atļaujas izsniegšanu.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

70.pants. Kontrafakta eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot kontrafaktos eksemplārus,

tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par

kontrafakto eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu

par kontrafakto eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes

veidotāja tiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām persona,

kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, saucama pie

likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās

Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma

"Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas

Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz

visiem darbiem un tiesību objektiem, kas 1995.gada 1.jūlijā bija aizsargājami vismaz

vienā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par

autortiesībām vai blakustiesībām.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

3. Šā likuma 35.panta noteikums par autora atlīdzību par reprogrāfisko

reproducēšanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 19.panta otrās daļas noteikums par atlīdzības izmaksu autoriem

attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību

budžetiem, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

5. Šā likuma 57.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas

arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus

pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā

likuma 5.panta otrās daļas noteikumiem. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk

iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās.

6. Šā likuma 48.panta trešās daļas 3. un 7.punktā noteiktās izpildītāju tiesības tikai

kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz fonogrammās fiksētajiem izpildījumiem, kas

fiksēti vai publicēti Latvijā līdz 1993.gada 15.maijam.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras izveidotas līdz

2004.gada 1.maijam, ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.septembrim jāsaņem atļauja

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

8. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa

noteikumi Nr.444 "Noteikumi par publisko patapinājumu", ciktāl tie nav pretrunā ar

šo likumu.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

9. Šā likuma 32., 36., 54., 55., 59. un 61.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā

uz šādām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm: Īslandes Republiku, Lihtenšteinas

Firstisti un Norvēģijas Karalisti.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

Likumā ietvertas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 14.maija direktīvas 91/250/EEK par datorprogrammu

juridisku aizsardzību;

2) Padomes 1992.gada 19.novembra direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un

patapināšanas tiesībām, un atsevišķām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām

intelektuālā īpašuma jomā;

3) Padomes 1993.gada 27.septembra direktīvas 93/83/EEK par noteikumu

saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un

kabeļtelevīzijas jomā;

4) Padomes 1993.gada 29.oktobra direktīvas 93/98/EEK par autortiesību

aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 11.marta direktīvas 96/9/EEK par

datubāzu juridisko aizsardzību;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīvas 2001/29/EK par

dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/84/EK

par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par

intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 6.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 27.aprīlī