关于知识产权 知识产权培训 树立尊重知识产权的风尚 知识产权外联 部门知识产权 知识产权和热点议题 特定领域知识产权 专利和技术信息 商标信息 工业品外观设计信息 地理标志信息 植物品种信息(UPOV) 知识产权法律、条约和判决 知识产权资源 知识产权报告 专利保护 商标保护 工业品外观设计保护 地理标志保护 植物品种保护(UPOV) 知识产权争议解决 知识产权局业务解决方案 知识产权服务缴费 谈判与决策 发展合作 创新支持 公私伙伴关系 人工智能工具和服务 组织简介 与产权组织合作 问责制 专利 商标 工业品外观设计 地理标志 版权 商业秘密 WIPO学院 讲习班和研讨会 知识产权执法 WIPO ALERT 宣传 世界知识产权日 WIPO杂志 案例研究和成功故事 知识产权新闻 产权组织奖 企业 高校 土著人民 司法机构 遗传资源、传统知识和传统文化表现形式 经济学 性别平等 全球卫生 气候变化 竞争政策 可持续发展目标 前沿技术 移动应用 体育 旅游 PATENTSCOPE 专利分析 国际专利分类 ARDI - 研究促进创新 ASPI - 专业化专利信息 全球品牌数据库 马德里监视器 Article 6ter Express数据库 尼斯分类 维也纳分类 全球外观设计数据库 国际外观设计公报 Hague Express数据库 洛迦诺分类 Lisbon Express数据库 全球品牌数据库地理标志信息 PLUTO植物品种数据库 GENIE数据库 产权组织管理的条约 WIPO Lex - 知识产权法律、条约和判决 产权组织标准 知识产权统计 WIPO Pearl(术语) 产权组织出版物 国家知识产权概况 产权组织知识中心 产权组织技术趋势 全球创新指数 世界知识产权报告 PCT - 国际专利体系 ePCT 布达佩斯 - 国际微生物保藏体系 马德里 - 国际商标体系 eMadrid 第六条之三(徽章、旗帜、国徽) 海牙 - 国际外观设计体系 eHague 里斯本 - 国际地理标志体系 eLisbon UPOV PRISMA UPOV e-PVP Administration UPOV e-PVP DUS Exchange 调解 仲裁 专家裁决 域名争议 检索和审查集中式接入(CASE) 数字查询服务(DAS) WIPO Pay 产权组织往来账户 产权组织各大会 常设委员会 会议日历 WIPO Webcast 产权组织正式文件 发展议程 技术援助 知识产权培训机构 COVID-19支持 国家知识产权战略 政策和立法咨询 合作枢纽 技术与创新支持中心(TISC) 技术转移 发明人援助计划(IAP) WIPO GREEN 产权组织的PAT-INFORMED 无障碍图书联合会 产权组织服务创作者 WIPO Translate 语音转文字 分类助手 成员国 观察员 总干事 部门活动 驻外办事处 职位空缺 采购 成果和预算 财务报告 监督
Arabic English Spanish French Russian Chinese
法律 条约 判决 按管辖区浏览

版权法(新于2008年1月5日修改), 拉脱维亚

返回
被取代文本  转至WIPO Lex中的最新版本
详情 详情 版本年份 2008 日期 生效: 2000年5月11日 议定: 2000年4月6日 文本类型 主要知识产权法 主题 版权与相关权利(邻接权) 主题(二级) 知识产权及相关法律的执行, 知识产权监管机构 This consolidated text of the Copyright Law takes into account amendments up to the Law of December 6, 2007, which came into force on January 5, 2008.

The Law of December 6, 2007 introduces the amendments to the following:
-Chapter IV, Section 17;
-Chapter V, Sections 19 to 20, 23, 25 to 26; and 33 to 35;
-Chapter VI, Section 36;
-Chapter VII, Section 40;
-Chapter VIII, Sections 52 to 55;
-Chapter X, Sections 63 to 65; and
-Chapter XI, Section 68.

可用资料

主要文本 相关文本
主要文本 主要文本 英语 Copyright Law (as amended up to January 5, 2008)         拉脱维亚语 Autortiesību likums (Ar grozījumiem, stājas spēkā 05.01.2018)        

Text consolidated by Tulkošanas un terminoloģijas centrs (Translation and Terminology Centre) with amending laws of:

6 March 2003;

22 April 2004;

8 February 2007;

6 December 2007.

If a whole or part of a section has been amended, the date of the amending law appears in square brackets at the end of the section. If a whole section, paragraph or clause has been deleted, the date of the deletion appears in square brackets beside the deleted section, paragraph or clause.

The Saeima1 has adopted and the

President has proclaimed the following Law:

Copyright Law

Chapter I

General Provisions

Section 1. Terms Used in this Law

The following terms are used in this Law:

1) author – a natural person, as a result of whose creative activities a concrete work has been created;

2) work – the results of an author’s creative activities in the literary, scientific or artistic domain, irrespective of the mode or form of its expression and its value;

3) database - a collection of independent works, data or other materials, which are arranged in a systematic or methodical way and are individually accessible by electronic or other means;

4) fixation - the embodiment of sound or image into material form, which provides a possibility to communicate it to the public, perceive or reproduce it by means of a relevant device;

5) film - an audio-visual or cinematographic work or moving images, whether or not accompanied by sound;

6) film producer – a natural or legal person who finances and organises the creation of a film and is responsible for its completion;

7) phonogram – fixation of the sounds of a performance, other sounds or representation of sounds;

8) phonogram producer – a natural or legal person who or which takes the initiative and has the responsibility for the first fixation of the sounds of a performance or other sounds, or the representations of sounds;

9) rights management information - information provided by a rightholder, as well as a maker of a database, which identifies the rightholder, as well as the maker of a database and the object, and information regarding the terms and conditions of use of the object of copyright or neighbouring rights, as well as databases, as well as any numbers or codes that represent such information;

10) performer - an actor, singer, musician, dancer, or other persons who act, read, sing, play, or otherwise perform literary or artistic works or expressions of folklore, provide stage, circus or puppet performances;

11) distribution – an activity by which the original or copy of the copyright or neighbouring rights object is sold or otherwise alienated;

12) disclosure – an action by means of which a work is made available to the public for the first time, irrespective of its form;

13) publication – any action, by means of which copies of an object of copyright or neighbouring rights are made available to the public with the consent of the rightholder, observing the condition that the number of copies shall satisfy a reasonable public demand in conformity with the nature of object of copyright or neighbouring rights; performances of dramatic, dramatic-musical or musical works, demonstrations of audio-visual works, public readings of literary works, the broadcasting of literary or artistic works, demonstrations of visual works or erected architectural works shall not be deemed to be publication of an object of copyright;

14) communication to the public – any action by means of which, either directly or through a relevant technical device, a work, performance, phonogram or broadcast is made available to the public;

15) public performance – the performance, playing or any other use of any work or other object protected by this Law outside the usual family circle, either directly or by means of any technical equipment or process;

16) public lending – an action by the user of the original or a copy of the work of an author, the fixation of a performance, a phonogram or a film, by means of which the object of copyright or neighbouring rights is made available through the intermediation of a publicly accessible institution to an unlimited number of people for a limited period of time, not for the purpose of gaining direct or indirect economic or commercial benefit;

17) reproduction – the making of one or more copies, by any means and in any form and scale, fully or partially, of an object of copyright or neighbouring rights, also short-term or long-term storage in electronic form of an object of copyright or neighbouring rights or a part thereof, as well as the making of three-dimensional copies of a two-dimensional object or two-dimensional copies of a three-dimensional object;

18) reprographic reproduction – the making of facsimile copies of a work, by any means of photocopying, except printing. Reprographic reproduction shall include also be deemed the scanning or the making of facsimile copies by means of photocopying in an enlarged or reduced scale;

19) technological measures – technological protection measures (technologies, devices or the components thereof) used by a rightholder, as well as a maker of a database, which are normally used in order to restrict or prevent such activities with an object of copyright or neighbouring rights, as well as a database, which are not authorised by the rightholder, as well as the maker of the database. Technological measures shall be deemed effective where the rightholder, as well as the maker of a database control the use of an object of copyright or neighbouring rights, as well as a database through the application of an access control or a protection process (with encryption, scrambling or other transformation of the object of copyright or neighbouring rights or database work or a copy control mechanism, which achieves the protection objective);

20) original work of visual art - a work of graphic or plastic art (paintings, collages, drawings, engravings, lithographs, sculptures, tapestries, ceramics or glassware, photographs and similar) if they are made by the author himself or herself, or also copies of the work, which are considered to be original works of visual art. Copies of the work, which have been made in limited numbers by the author himself or herself or have been made with his or her permission, shall be considered to be original works of visual art. Such copies shall normally have been numbered, signed or otherwise appropriately designated by the author; and

21) seller of an original work of visual art – a merchant (also a commission agent) who performs an auction or whose undertaking is an art gallery, an art salon, a store, an internet store, an auction house or the like, in which an original work of visual art is offered for purchase to a customer.

[22 April 2004; 8 February 2007]

Section 2. Principles of Copyright

(1) Copyright shall belong to the author as soon as a work is created, regardless of whether it has been completed.

(2) Copyright shall apply to works of literature, science, art and other works referred to in Section 4 of this Law, also unfinished works, regardless of the purpose of the work and the value, form or type of expression.

(3) Proof of copyright ownership shall not require registration, special documentation for the work or observance of any other formalities.

(4) Authors or their successors in title may indicate their rights to a work by means of a copyright protection symbol, which shall be affixed in such a manner and in such a place so that it is clearly visible. Such a sign shall include three elements:

1) the letter “C” within a circle;

2) the name (designation) of the rightholder; and

3) the year of first publication of the work.

(5) Copyright has the nature of moral and economic rights.

(6) Copyright shall be governed by the same legal rights as personal property rights within the meaning of The Civil Law, but it may not be an object of property claims.

Section 3. Scope of Copyright

(1) Copyright to works that have or have not been communicated in Latvia, but which exist in Latvia in any material form, shall belong to the authors or their heirs, as well as to other successors in title.

(2) Copyright to works that are simultaneously published in a foreign state and in Latvia shall belong to the authors and their heirs, as well as to other successors in title.

(3) In accordance with Paragraph two of this Section, a work shall be deemed published simultaneously in a foreign state and in Latvia if it has been published in Latvia within 30 days after its first publication in a foreign state.

(4) Copyright to works that have been communicated in a foreign state in any material form shall be recognised as to citizens of Latvia and as to persons who are entitled to a non-citizen passport, or as to persons whose permanent residence (domicile) is in Latvia, as well as to the successors in title to such persons. Copyright to works that have been communicated or otherwise made known in a foreign state in any material form shall be recognised as to other persons, in accordance with the international agreements binding on Latvia.

Chapter II

Protected and Non-protected Works

Section 4. Protected Works

The objects of copyright, regardless of the manner or form of expression, shall comprise the following works of authors:

1) literary works (books, brochures, speeches, computer programs, lectures, addresses, reports, sermons and other works of a similar nature);

2) dramatic and dramatico-musical works, scripts and treatments of audio-visual works;

3) choreographic works and pantomimes;

4) musical works with or without lyrics;

5) audio-visual works;

6) drawings, paintings, sculptures and graphic art and other works of art;

7) works of applied art, decorative and scenographic works;

8) design works;

9) photographic works and works which are expressed by a process analogous to photography;

10) sketches, drafts and plans for buildings, structures and architectural works, models of buildings and structures, other architectural designs, city construction works and garden and park plans and models, as well as fully or partly constructed buildings and implemented city construction or landscape objects;

11) geographical maps, plans, sketches, and moulded works which relate to geography, topography and other sciences; and

12) other works of authors.

Section 5. Protected Derivative Works

(1) Without prejudice to the rights of authors as to the original work, the following derivative works shall also be protected:

1) translations and adaptations, revised works, annotations, theses, summaries, reviews, musical arrangements, screen and stage adaptations and similar works; and

2) collections of works (encyclopaedias, anthologies, atlases and similar collections of works), as well as databases and other compiled works which, in terms of selection of materials or arrangement, are the result of creative activity.

(2) Derived works shall be protected irrespective of whether the works from which they are derived or which are included within them can have copyright protection applied to them.

(3) Databases the creation, obtaining, verification or presentation of which has required a substantial qualitative or quantitative investment (financial resources or consumption of time and energy), whether or not they are the objects of copyright shall be protected pursuant to Chapter IX of this Law.

[22 April 2004]

Section 6. Non-Protected Works

The following shall not be protected by copyright:

1) regulatory enactments and administrative rulings, other documents issued by the State and Local Governments and adjudications of courts (laws, court judgements, decisions and other official documents), as well as official translations of such texts and official consolidated versions;

2) State approved, as well as internationally recognised official symbols and signs (flags, Coats of Arms, anthems, and awards), the use of which is subject to specific regulatory enactments;

3) maps, the preparation and use of which are determined by regulatory enactments;

4) information provided in the press, radio or television broadcasts or other information media concerning news of the day and various facts and events; and

5) ideas, methods, processes and mathematical concepts.

[22 April 2004]

Chapter III

Authors and their Successors in title

Section 7. Rightholders

(1) The author of a work, co-authors, including authors of audio-visual works, authors of derivative works, their heirs and other successors in title may be a rightholder.

(2) Rightholders may realise the copyright to a work themselves, or through their representatives (also through collective management organisations).

Section 8. Presumption of Authorship

(1) The person whose name or generally recognised pseudonym appears on a work communicated to the public or a published or a reproduced work shall be considered to be the author of the work, if it is not proven otherwise.

(2) If a work is communicated to the public or published without reference to the author, the editor shall act in the name and interests of the author, but if the editor is also not identified, then the publisher or the authorised representative of the author. This condition shall be in effect until the author of a work reveals his or her identity and claims authorship.

Section 9. Co-authors

(1) If a work has two or more authors and the individual contribution of each author to the creation of the work cannot be segregated as a separate work, copyright to the work shall belong to all the co-authors jointly.

(2) If the individual contribution of each author is a separate work, each author shall have copyright to his or her individual contribution as a separate work.

(3) Protection against copyright infringement may be realised by any of the co-authors, independently from the other co-authors.

(4) If one of the authors refuses to finish or, for reasons independent of the author, cannot finish his or her part in the creation of the work, he or she may not prevent the use of his or her part of the work in the completion of the work. Such author shall have copyright to his or her part of the work, as well as remuneration for it, unless specified otherwise by contract.

Section 10. Compiler of a Composite Work

(1) A compiler, the result of whose creative activity is the selection or arrangement of material, shall have copyright to the compilation of the composite work.

(2) Authors of works included in collections or other composite works shall each retain copyright to their respective work and may independently use it also separate from the collection or composite work.

(3) The copyright of a compiler shall not impose restrictions on other persons to independently make the selection and arrangement of the same works and material.

Section 11. Authors of Audio-visual Works

(1) The authors of an audio-visual work shall be the director, author of the script, author of the dialogue, author of a musical work (with or without lyrics) created for the audio-visual work, as well as other persons who, as a result of their creative activity, have contributed to the making of the work.

(2) The producer of a work may not be recognised as an author of an audio-visual work.

(3) The authors of an audio-visual work, except the author of a musical work created for the audio-visual work, shall each retain moral rights to their work, but may not use it independently of the whole of the audio-visual work, if it is not specified otherwise by contract with the producer. The author of a musical work shall retain both the moral rights of an author and the economic rights of an author. The author of a script may use his or her work in a different type of work, unless specified otherwise by contract .

Section 12. Author of a Work Created in the Course of Employment

(1) If an author has created a work performing his or her duties in an employment relationship, the moral and economic rights to the work shall belong to the author, except in the case specified in Paragraph two of this Section. The economic rights of the author may be transferred, in accordance with a contract, to the employer.

(2) If a computer program has been created by an employee while performing a work assignment, all economic rights to the computer program so created shall belong to the employer, unless specified otherwise by contract.

Section 13. Author’s Contract for a Commissioned Work

(1) If an author’s contract has been entered into for a commissioned work, the author must perform the commissioned work in accordance with the provisions of the contract and must provide the work for use by the commissioning party, within the specified term and in the manner indicated in the contract.

(2) It is the obligation of an author to personally perform the work commissioned from them.

(3) Co-authors may be invited and the composition of co-authors changed only with the written consent of the commissioning party if it is necessary for the performance of the work and is not specified otherwise in the contract. If an author does not observe the obligation to perform the work personally, the commissioning party may terminate the contract.

Chapter IV

Rights of an Author

Section 14. Moral Rights of an Author

(1) The author of a work has the inalienable moral rights of an author to the following:

1) authorship – the right to be recognised as the author;

2) a decision whether and when the work will be disclosed;

3) the revocation of a work – the right to request that the use of a work be discontinued, with the provision that the author compensate the losses which have been incurred by the user due to the discontinuation;

4) name – the right to require his or her name to be appropriately indicated on all copies and at any public event associated with his or her work, or to require the use of a pseudonym or anonymity;

5) inviolability of a work - the right to permit or prohibit the making of any transformations, changes or additions either to the work itself or to its title; and

6) legal action (also unilateral repudiation of a contract without compensation for losses) against any distortion, modification, or other transformation of his or her work, as well as against such an infringement of an author’s rights as may damage the honour or reputation of the author.

(2) None of the rights mentioned in Paragraph one of this Section may be transferred to another person during the lifetime of the author.

Section 15. Economic Rights of an Author

(1) With respect to the use of his or her own work, an author, except the author of a computer program or a database, has following exclusive rights:

1) to communicate the work to the public;

2) to publish the work;

3) to publicly perform the work;

4) to distribute the work;

5) to broadcast the work;

6) to retransmit the work;

7) to make the work available to the public by wire or by other means, so that it is accessible in an individually selected location and at an individually selected time;

8) to lease, rent or to publicly lend originals or copies of a work, except for three-dimensional architectural works and works of applied art;

9) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the work;

10) to translate a work; and

11) to arrange, to adapt for stage or screen, or to otherwise transform a work.

(2) With respect to the use of a computer program, the author of a computer program has the following exclusive rights:

1) to distribute the computer program;

2) to make the computer program available to the public by wire or by other means, so that it is accessible in an individually selected location and at an individually selected time;

3) to lease, rent or to publicly lend the computer program;

4) to temporarily or permanently reproduce the computer program (insofar as the loading, demonstration, use, transmission or storage of the computer program requires its reproduction, if permission for such action has been granted in writing by the rightholder); and

5) to translate, adapt and in any other way transform the computer program and reproduce the results obtained thereby (insofar as it is not contrary to the rights of the person who transforms the computer program).

(3) With respect to the use of a database, the author of a database has the following exclusive rights to permit or prohibit:

1) the communication to the public or demonstration of the database;

2) the distribution of the database;

3) to make the database available to the public by wire or by other means, so that it is accessible in an individually selected location and at an individually selected time;

4) the temporary or permanent reproduction of the database; and

5) the translation, adaptation or transformation in any other way of the database, as well as the reproduction, distribution, communication to the public, demonstration or display of the results of such activities.

(4) The author has the right to use his or her work in any manner, to permit or prohibit its use, receive remuneration for permission to use his or her work and for the use of the work except in cases provided for by law.

[22 April 2004]

Section 16. Transfer of the Rights of an Author

(1) The right to communicate and to use a work and to receive remuneration for permission to use a work, and for the use of the work shall pass to the heirs of the author. The heirs of an author have the right to protect the moral rights of the author.

(2) Only the rights specified in Part one, two and three of Section 15 may be transferred to other successors in title (including legal persons).

(3) Copyright is not linked with property rights to the material object in which the work is expressed. Copyright to a work expressed in a material object shall be dissociated from possession of such work. Transfer of possession of a material object (also a copy of the first fixation of the work) shall not of itself result in the transfer of copyright to the work.

Section 17. Inalienable Right of Authors to receive a Royalty in the case of the Public Resale of Original Works of Visual Art (droit de suite)

(1) Authors shall retain inalienable rights to receive a royalty for alienated original works of visual art, which have been transferred to the ownership of another person. An agreement in respect of which the author waives the right to royalty in the future shall not be in effect. The transfer of ownership of the original work of visual art from the author to another person, with or without remuneration, shall be considered the first alienation of such a work.

(2) After the first alienation of the original work of art, the further public resale (by auction, or through the mediation of an art gallery, an art salon, a store, an Internet store, an auction house or similar enterprise) of the original work of visual art, the author has the right to receive a royalty of:

1) 5% for the portion of the resale price up to EUR 50 000 equivalent in lats;

2) 3% for the portion of the resale price from EUR 50 000,01 to EUR 200 000 equivalent in lats;

3) 1% for the portion of the resale price from EUR 200 000,01 to EUR 350 000 equivalent in lats;

4) 0,5% for the portion of the resale price from EUR 350 000,01 to EUR 500 000 equivalent in lats; and

5) 0,25% for the portion of the resale price exceeding EUR 500 000 equivalent in lats.

(3) The amount of royalty each time for one original work of visual art may not exceed an amount equivalent to EUR 12 500,00.

(4) The monetary amount (without tax) received by the seller of an original work of visual art shall be considered the sale price.

(5) The seller of the original work of visual art has a duty, within a period of 10 days after the sale of the work, to pay in the royalty to the collective management organisation, which administers these rights.

(6) On the basis of a request from a collective management organisation, which administers these rights, the seller (also store, gallery, salon and the like) has a duty to provide the information, which is necessary in order to ensure the administration of the royalty. Such a request may be made within a period of three years after the sale of the original work of visual art.

(7) The owner of the original work of visual art has a duty to give the author of the alienated work a possibility to realise the right to reproduce the work, as well as to exhibit the work in a personal exhibition. The author has a duty himself or herself to ensure the preservation of the work in delivering it to and from the place of reproduction or exhibition, unless specified otherwise by contract.

(8) The rights referred to in this Section shall be applied to foreign authors and their heirs only in such case if the concrete state protects the public resale rights of original works of visual art of Latvian authors and their heirs.

(9) After the death of the author, the rights referred to in this Section shall devolved to the heirs of the author.

[22 April 2004; 8 February 2007; 6 December 2007]

Section 17.1 Banknotes

(1) The Bank of Latvia holds the copyright of lat banknotes. The Bank of Latvia copyright does not affect the right of the author of the images used on the banknotes to be recognised as the author thereof.

(2) It is prohibited to reproduce banknotes in any way, except in the case, where the Bank of Latvia, the European Central Bank, the central bank or state which has emitted such banknotes has provided written permission or the requirements of the Bank of Latvia, the European Central Bank or the relevant state for the reproduction of banknotes. Restrictions on the economic rights of authors shall not apply to banknotes.

[22 April 2004]

Chapter V

Restrictions on the Economic Rights of an Author

Section 18. Principles of Restrictions on Economic Rights of an Author

(1) The right of an author to permit or prohibit the use of his or her work and receive remuneration for its use may be restricted in cases specified by this Law.

(2) The restrictions on the economic rights of an author referred to in this Chapter shall be applied in such a way that they are not contrary to the provisions for normal use of the work of an author and may not unjustifiably limit the lawful interests of the author.

(3) In case of doubt, it shall be considered that the right of an author to the use of the work or to the receipt of remuneration is not restricted.

(4) If a user of the work has the right to use the work in the cases specified in Section 20, Paragraph one, Clause 1, Sections 21-24 and 27, but he or she cannot implement these rights due to the effective technological measures used by the author, he or she has the right to request that the author gives access to such works taking into account the restrictions of the rights of an author. The author may refuse to provide such a possibility if the use of the work is contrary to the provisions of Paragraph two of this Section.

(5) If the user of the work and the author cannot reach an agreement in respect of the provisions of Paragraph four of this Section, they may apply to a mediator.

[22 April 2004]

Section 19. Use of a Work of an Author without the Consent of the Author and without Remuneration

(1) Copyright shall not be considered infringed if a work of an author is used without the consent of the author and without remuneration pursuant to the procedures specified by this Law:

1) a work is used for informational purposes taking into account the provisions of Section 20 of this Law;

2) a work is used for educational and research purposes taking into account the provisions of Section 21 of this Law;

3) a work is reproduced in order that the visually impaired or the hearing-impaired may use it;

4) a work is used for the needs of libraries, archives and museums;

5) a work is reproduced for the purposes of judicial proceedings;

6) a use is made of a work that is publicly accessible or on display;

7) a work is used in a public performance during official or religious ceremonies, as well as in teaching institutions as part of a face-to-face teaching process;

8) a work is used ephemerally by broadcasting organisations;

9) a work is parodied or caricatured;

10) computer programs are used for reproduction, translation and other transformations pursuant to Section 29 of this Law;

11) to ensure the interoperability of a computer program; and

12) the alienation of a work to another person occurs repeatedly, except as provided for in Section 17 of this Law.

(2) [22 April 2004]

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 19.1 Public Lending of a Work

(1) Copyright shall not be deemed to be infringed if without the consent of the author, but with the payment of just remuneration to him or her, the published work is used for public lending.

(2) The procedures for the calculation of the amount of remuneration referred to in Paragraph one of this Section in relation to the libraries of the State, local government or other derived public persons and in relation to private libraries, as well as the procedures for the payment of the remuneration and the proportional distribution among authors, performers, phonograph producers and film producers shall be determined by the Cabinet.

(3) Remuneration for the use of a published work for public lending in libraries of the State, local government or other derived public persons and in private libraries shall be paid into the account in a credit institution indicated by the organisation for collective management of economic rights.

[22 April 2004; 8 February 2007]

Section 20. Use of a Work for Informational Purposes

(1) It being mandatory that the title of the work and the name of the author to be used are indicated and that the provisions of Sections 14 and 18 of this Law are observed, it is permitted:

1) to reproduce works communicated to the public and published in the form of quotations and fragments for scientific, research, polemical, critical purposes, as well as use in news broadcasts and reports of current events to the extent justified by the purpose;

2) to publish, to broadcast or otherwise make known publicly given political speeches, addresses, announcements and other analogous works, to the extent justified by the informational purpose; and

3) to fixate, communicate to the public and publish current events by photographic works; for a broadcasting organisation – to broadcast works which have been seen or heard in the course of current events, to the extent justified by the informational purpose.

(2) The provisions of this Section shall not apply to computer programs.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 21. Use of a Work for Educational and Research Purposes

(1) It being mandatory that the title and name of the author of the work are indicated and that the provisions of Section 18 of this Law are observed, it is permitted to use communicated or published works or fragments of them in textbooks which are in conformity with educational standards, in radio and television broadcasts, in audio-visual works, in visual aids and the like, which are specially created and used in the face-to-face teaching and research process in educational and research institutions for non-commercial purposes to the extent justified by the purpose of their activity .

(2) The provisions of this Section shall not apply to computer programs.

Section 22. Right to Reproduction of a Work for the Needs of the Visually Impaired and Hearing Impaired

Pursuant to the provision of Section 18, Paragraph two of this Law, organisations for the visually impaired and hearing impaired, as well as libraries which provide services to visually impaired and hearing impaired, shall be permitted to reproduce and distribute works, without remuneration, for non-commercial purposes, in a form perceivable by such impaired insofar as is necessary in the case of the relevant impairment.

[22 April 2004]

Section 23. The Use of Works for the Needs of Libraries, Archives and Museums

(1) Pursuant to the provisions of Section 18 of this Law, each library, archive or museum shall be entitled to make one copy of a work existing in their permanent collection by means of reproduction, without a direct or indirect commercial purpose, in order to preserve it or to replace a work from the permanent collection of the relevant or any other library, archive or museum if such work has been damaged or has become unusable on the condition that it is not possible to obtain a copy in some other acceptable manner, and the reproduction is repeated in separate and mutually unrelated cases. Only such works that have been published in Latvia and are not available commercially are permitted to be reproduced in a digital format, unless an agreement with the author determines otherwise.

(2) Without consent from the author, libraries, archives and museums of the state, local government or of other derived public persons shall be entitled, without a direct or indirect commercial purpose, to make available the works in their permanent collection, as well as copies thereof made in accordance with Paragraph one of this Section, upon request for the use for scientific research or for self-education purposes, to natural persons who have authorised access to computers specifically set up in the premises of the relevant library, archive or museum. Such service shall be ensured by the relevant library, archive or museum by using exclusively the intranet that has special protection.

(3) The provision specified in Paragraph two of this Section shall also apply to the registered libraries of state, local government and other derived public persons, that have access in a closed network to the Latvian Digital Library and are included in the joint state library information system.

(4) In order to ensure the fulfilment of the provision specified in Paragraph two of this Section and the payment of remuneration pursuant to Section 191 of this Law, state and local government libraries shall maintain records of the units issued to the users of the libraries in accordance with the provisions of Section 15 of the Law on Libraries.

(5) The provisions of this Section shall not apply to computer programs.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 24. Reproduction of a Work for Purposes of Judicial Proceedings

(1) Reproduction of a work is permitted to the extent justified, for purposes of judicial proceedings, without the permission of the author and without remuneration to the author.

(2) The provisions of this Section shall not apply to computer programs.

Section 25. Use of a Work on Public Display

(1) It is permitted to use images of works of architecture, photography, visual arts, design, as well as of applied arts, permanently displayed in public places, for personal use and as information in news broadcasts or reports of current events, or include in works for non-commercial purposes.

(2) That which is referred to in this Section shall not apply to cases when the image of a work is an object for further repetition of the work, for broadcast by broadcasting organisations or for the purpose of commercial use of the image of a work.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 26. Free Use of a Work in a Public Performance

In compliance with the provisions of Section 18, Paragraph two of this Law, a work may be performed in public without the consent of the author and without the payment of royalties:

1) during official and religious ceremonies, to the extent justified by the nature of the ceremony; and

2) within the framework of the implementation of an educational programme, to an extent that corresponds to the teaching process and for non-commercial purposes, with a mandatory indication of the title and the name of the author of the work being used, and in compliance with the condition that the work is performed in public to an audience consisting of only the teachers, students or persons directly associated with the implementation of the relevant educational programme.

[6 December 2007]

Section 27. Free Recordings for Ephemeral Use by Broadcasting Organisations

(1) Observing the provisions of Section 18, Paragraph two of this Law, a broadcasting organisation may make ephemeral recordings of works which the organisation has the right to use in broadcasting, if the broadcasting organisation makes such recordings on its own account for its own use.

(2) The broadcasting organisation has the obligation to destroy such recordings within one month after their preparation, if there has not been an agreement with the author regarding a longer storage time.

(3) Recordings of works that have a particular documentary or cultural and historical significance may be preserved in official archives without an agreement with the author of the work, but the use of such a work requires the permission of the author.

[22 April 2004]

Section 28. Reproduction of a Work for Technical Use in a Broadcasting Organisation

[22 April 2004]

Section 29. Restrictions Regarding the Rights of Reproduction, Translation, Adaptation and any other Transformation of Computer Programs

(1) If not specified otherwise by contract, and the right to use a computer program has been lawfully obtained, its reproduction, translation, adaptation or any other transformation and the reproduction of the results of such activities shall not require any special permission from the rightholder, as long as such activities (including correction of errors) are necessary for the purpose of the intended use of the computer program.

(2) A contract entered into with a person who has lawfully acquired the right to use a computer program may not prohibit the making of a back-up copy, if such copy is necessary for the use of the computer program.

(3) A person who has the right to use a computer program may, without the permission of the holder of the copyright, observe, study or test the functioning of the program in order to discover the ideas and principles which underlie any element of the computer program, if such person does so while demonstrating, using, broadcasting or storing.

[22 April 2004]

Section 30. Ensuring the Interoperability of Computer Programs

(1) The permission of the holder of a copyright shall not be required, if, without reproducing the code of the computer program or modifying its form, it is not possible to obtain the necessary information in order to achieve the interoperability of an independently created computer program with other computer programs. Such use shall be permitted, if the following provisions are observed in their entirety:

1) a person who has lawfully acquired the right to use a copy of the computer program performs the relevant activities;

2) the information necessary to achieve interoperability has not been easily accessible beforehand; and

3) only those parts of the computer program, which are necessary to achieve interoperability, are subject to such activities.

(2) In accordance with the provisions of Paragraph one of this Section, the information obtained may not be:

1) used for purposes other than to achieve interoperability with an independently created computer program;

2) disclosed to other persons, except in cases when it is necessary to achieve interoperability with an independently created computer program; and

3) used with the intention of developing, producing or selling a substantially similar computer program, or for any other activity whereby copyright is infringed.

[22 April 2004]

Section 31. Restrictions with Respect to Databases

(1) A lawful user of a database or of a copy thereof may perform any action, which is necessary in order to access the contents of the databases and its use. If the lawful user is authorised to use only part of the database, the above-mentioned provision shall apply only to that part.

(2) Agreements, which are contrary to the provisions of this Section, shall not be in effect.

Section 32. Exhaustion of Distribution Rights

The right to distribute a work shall be exhausted from the moment when such work is sold or otherwise alienated in the European Union for the first time if it has been done by the author himself or herself, or with his or her consent. This condition applies only to works embodied in concrete material objects or the copies thereof and which are sold or otherwise alienated.

[22 April 2004]

Section 33. Temporary Reproduction of a Work

It is permitted to temporarily reproduce a work without the consent of the author and without remuneration if the reproduction of the work is an integral part and an essential component of a technological process and the purpose of the reproduction is to permit the sending of the work performed by the intermediary to a data network between third persons or the lawful use thereof, and if such reproduction has no independent economic significance.

[6 March 2003; 22 April 2004; 6 December 2007]

Section 34. Blank Tape Levy

(1) Without the permission of the author, a natural person shall be permitted to reproduce (including in a digital format) in one copy works that have been included in lawfully acquired films or phonograms or in other form of expression that is to be protected, as well as visual works for personal use without direct or indirect commercial purpose. Third persons shall not be involved in the production of such copy. The author is entitled to receive a fair compensation (blank tape levy) for the production of such copy.

(2) The blank tape levy for reproduction for personal use shall be paid by manufacturers and persons who import into Latvia equipment used in such reproduction and blank recording media (audio recording cassettes, videotapes or video cassettes, laser discs, compact discs, minidisks and the like).

(3) The blank tape levy shall not be paid if the equipment and blank recording media referred to in Paragraph two of this Section is imported for professional use by broadcasting organisations or the equipment and blank recording media are imported wholesale for reproduction of works for commercial purposes, as well as where natural persons import such equipment and blank recording media for non-commercial purposes.

(4) If the equipment and blank recording media referred to in Paragraph two of this Section are exported unused from Latvia, persons who have paid the blank tape levy have the right to receive it back.

(5) The seller of the equipment and blank recording media referred to in Paragraph two of this Section, on the basis of a request from a collective management organisation, has a duty to prove that the blank tape levy for the referred to equipment and blank recording media has been paid.

(6) If a seller cannot prove that the blank tape levy has been paid, the seller shall pay such levy. In such case, the seller is entitled to bring a subrogation action against the manufacturer or the person who imported the referred to equipment and blank recording media into Latvia.

(7) The amount of the blank tape levy, procedures for collection, repayment and payment of the levy, as well as proportional distribution among authors, performers and phonogram and film producers shall be determined by the Cabinet.

(8) The provisions of this Section shall not apply to computer programs and data bases.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 35. Remuneration for Reprographic Reproduction of Works

(1) Natural persons shall be permitted to reprographically reproduce published works, except for sheet music, for personal use without direct or indirect commercial purpose without the permission of the author. Persons who have in their ownership or possession the equipment intended for reprographic reproduction and who ensure the availability of such reproduction to natural persons for a fee or free of charge shall be allowed to reprographically reproduce works for the benefit of and for the personal use of a natural person. Authors and publishers are entitled to receive a fair compensation for reprographic reproduction.

(2) The compensation for reprographic reproduction shall be paid by persons in whose ownership or possession there is the equipment intended for reprographic reproduction and who ensure the availability of such reproduction to natural persons for a fee or free of charge.

(3) The amount of compensation to be paid for reprographic reproduction, as well as the procedures for its collection, repayment and disbursement shall be determined by the organisation for collective management of economic rights of the authors according to an agreement with the persons, or an association thereof, referred to in Paragraph two of this Section.

(4) The Cabinet shall set up a commission representing the public administration and shall agree with the organisation for collective management of economic rights on the criteria for determining the relevant compensation and the amount thereof. The composition of the commission shall include representatives of the Ministry of Culture, Ministry of Education and Science, Ministry of Regional Development and Local Government, Ministry of Justice, and Ministry of Finance. The agreement reached by the Commission shall be approved by the Cabinet.

(5) Compensation shall be collected, distributed and disbursed to the authors and publishers by a single organisation for collective management of economic rights that has obtained a permit from the Ministry of Culture in accordance with Section 67 of this Law.

(6) The collected compensation shall be distributed among authors and publishers on the basis of the printed publications included in the unified National Catalogue, which have been delivered to the National Library of Latvia pursuant to the Legal Deposit Law and in compliance with the following conditions:

1) in distributing the compensation, the number of works included in the National Catalogue and the information compiled by the National Library of Latvia regarding the number of printed sheets shall be taken into consideration, whereas the content of the works shall not be taken into consideration; and

2) authors and publishers shall reach agree upon the proportional distribution of the compensation separately for periodical publications and non-periodical publications, in compliance with the provisions of Clause 1 of this Section.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Chapter VI

Term of Copyright

Section 36. General Provisions Regarding the Term of Copyright

(1) Copyright shall be in effect for the entire lifetime of an author and for 70 years after the death of an author, except for the cases specified in Section 37 of this Law.

(2) If the country in which the work has been created is not a Member State of the European Union according to Article 5, Paragraph 4 of the Berne Convention for the Protection of Literary and Artistic Works and the author of the work is not a citizen of the European Union, the term of protection of this work in the European Union shall expire on the date of expiry of the protection granted by the country of origin, but it shall not exceed the term specified in Paragraph one of this Section.

[6 December 2007]

Section 37. Term of Copyright for Particular Types of Works

(1) Copyright to audio-visual works shall be in effect for 70 years after the death of the last of the following persons:

1) the director;

2) the author of the script;

3) the author of the dialogue; and

4) the author of a musical work created for an audio-visual work.

(2) Copyright to a work that has legally become available to the public anonymously or under a pseudonym shall be in effect for 70 years from the moment when it has legally become available to the public. If during the time referred to the author of a work whose work has legally become available to the public anonymously or under a pseudonym reveals his or her identity, or if there is no doubt about the identity, Section 36, Paragraph one of this Law shall apply.

(3) Copyright to a work created by co-authors shall be in effect for the duration of the lives of all the co-authors and for 70 years after the death of the last surviving co-author.

(4) As to authors, whose works were prohibited in Latvia or the use of which was restricted from June 1940 to May 1990, the years of prohibition or restriction shall be excluded from the term of the copyright.

(5) Copyright to works, whose term of copyright begins at the moment of legal publication and which are published in volumes, parts, instalments or sections, shall be in force separately for each volume, part, instalment or section.

(6) A work, the term of protection of which is not calculated from the moment of the death of the author or authors, protection shall expire if within a period of 70 years after the creation of such a work it has lawfully not become accessible to the public.

(7) Any person, who after expiration of a copyright lawfully publishes or communicates to the public a previously unpublished work, shall acquire rights which are equivalent to the economic rights of an author and shall be in effect for 25 years from the first publication or the communicating to the public of the work.

[22 April 2004]

Section 38. Calculation of the Duration of Copyright

The beginning of a copyright term provided for in this chapter shall begin on 1 January of the year following the moment of the creation of rights (legal fact) and shall expire on 31 December of the year in which the terms referred to in Sections 36 and 37 of this Law expire.

Section 39. Works to which Copyright has Expired

(1) Works in respect of which copyright has expired may be freely used by any person, observing the right of the author to a name and inviolability of the work in accordance with the provisions of Section 14 of this Law.

(2) Remuneration shall not be paid to the author for the use of such works.

Chapter VII

Rights to the Use of Works

Section 40. Rights to the Use of Works

(1) To obtain the right to use a work, it is necessary for the user of the work, for each type of use and each time it is to be used, to receive the permission of the rightholder to the use of the work. It is prohibited to use works if permission of the rightholder has not been received, except for the cases specified by law.

(2) The permission of the rightholder shall be issued both as a licensing agreement and as a licence.

(3) Before using a work, the user of the work must enter into a licensing agreement or obtain a licence for the use of the work.

(4) The document, which certifies the right to the use of a work, shall be in possession of the organiser of a concert, performance, attraction or event at least 10 days prior to the relevant event.

(5) Upon a request from a rightholder as well as from the organisation for collective management of economic rights, users of works have the duty to provide information regarding the works used in the amount requested by the rightholder or by the organisation for collective management of economic rights respectively.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 41. Licensing Agreements

(1) A licensing agreement is an agreement by means of which one party – the rightholder – gives permission to the other party – the user of the work - to use a work and specifies the type of use of the work, thereby agreeing on the provisions for the use, the amount of remuneration, the procedures and the term for the payment of remuneration.

(2) In a licensing agreement, the grant of a licence for the use of a work in one or more specified ways may be provided for, as well as the right to grant a licence to third parties (sub-licence). The particular rights may be transferred completely or partially. If the agreement does not so specify, a licence shall be limited to such actions as arise from the agreement and which are necessary for achieving the purpose of the agreement.

(3) If the amount of remuneration is not specified in the licence, in case of a dispute it shall be determined pursuant to the discretion of the court.

Section 42. Types of Licences

(1) A licence constitutes permission to use a particular work in such a way and in accordance with such provisions as are indicated in the licence. A licence may be non-exclusive, exclusive or compulsory.

(2) A non-exclusive licence gives the recipient of the licence the right to undertake activities indicated in the licence concurrently with the author or other persons who have received or will receive a relevant licence.

(3) An exclusive licence gives the right to conduct the activities specified in the licence solely to the recipient of the licence.

(4) A compulsory licence is issued by a collective management organisation, and such licence gives the right to use the works of all the authors represented by such organisation.

Section 43. Form of Licences and Licensing Agreements

(1) All licences shall be issued in writing.

(2) A licensing agreement may be entered into either orally or in writing. The following licensing agreements shall be entered into in writing:

1) a publishing contract;

2) a contract for the communicating to the public of a work;

3) a contract for creating an audio-visual work; and

4) a contract specifying such rights as are included in a compulsory licence or an exclusive licence.

Section 44. Term of a Licensing Agreement or a Licence

(1) The term for which a licensing agreement is entered into or for which a licence is issued shall be determined by agreement of the parties.

(2) If a licensing agreement which has been entered into or a licence which has been issued is not restricted as to time, the author or other rightholder may terminate the licensing agreement or revoke the licence, giving a notice six months in advance.

(3) A provision in a licensing agreement or a licence pursuant to which the author relinquishes the rights specified in Paragraph two of this Section is void.

Section 45. Territory in which a Licensing Agreement or a Licence is in Effect

(1) A licensing agreement or a licence must indicate the territory in which it is in effect.

(2) If a licensing agreement or a licence does not indicate the territory in which it is in effect, it shall be in effect in the state in which the licensing agreement was executed or the licence issued.

Section 46. Rental of a Work

(1) An author shall retain the right to receive just remuneration for a rental even if he or she has transferred to a producer the rental rights to a phonogram, the original of the audio-visual work or copies thereof.

(2) If an author has transferred to a producer the rental rights to a phonogram, the original of the audio-visual work or copies thereof, the author shall retain the right to receive remuneration for their rental.

(3) An agreement pursuant to which the author relinquishes the right to receive remuneration for a future period shall not be in effect.

Chapter VIII

Neighbouring Rights

Section 47. Rightholders and Objects of Neighbouring Rights

(1) Neighbouring rights are the rights of performers, phonogram producers, film producers and of broadcasting organisations.

(2) The objects of neighbouring rights are performances, and their fixations, phonograms, films and broadcasts.

(3) The rightholders specified in this Section are performers, phonogram producers, film producers, and broadcasting organisations or their successors in title and heirs.

(4) Cable operators who only retransmit the broadcasts of other broadcasting organisations are not rightholders.

(5) Phonogram producers, film producers and broadcasting organisations shall realise their rights within the framework of those rights which, in contracts with authors and performers, have been granted for the objects of copyright or neighbouring rights. Permission for the use of an object of neighbouring rights, obtained from one rightholder, shall not constitute a substitute for permission that must be obtained from another rightholder and from the author of the work. The permission of an author and of a performer are not mutually interchangeable.

(6) Rightholders shall realise the rights specified in this Section, observing the rights of authors of the works.

(7) No formalities are necessary to affirm neighbouring rights. Performers, phonogram producers and film producers may use, on copies of phonograms or their packaging, a sign consisting of two elements: the letter "P" within a circle and the year of the first publication of a phonogram or of the year of the fixation of a film.

(8) Persons whose name, pseudonym or designation are indicated on a neighbouring rights object, attached thereto or appear in association with the neighbouring rights object, shall be deemed to be rightholders if not proven otherwise.

(9) The rights of rightholders shall not be associated with ownership rights to a material object in which the neighbouring rights object are expressed or included. The rights of rightholders shall be separated from the possession of the material object. The devolvement of the possession of the neighbouring rights object by itself shall not create the devolvement of the rights of the rightholder.

(10) In relation to the use of a neighbouring rights object, the provisions of Sections 40-45 of this Law shall be applied.

(11) Rightholders shall realise their rights directly, through an authorised person, or through collective management organisations.

[22 April 2004]

Section 48. Rights of Performers

(1) [22 April 2004]

(2) A performer, irrespective of his or her economic rights, as well as in the case where economic rights are transferred, regarding his or her performance and the fixation thereof has the right:

1) to require that he or she be identified as a performer, except in cases when such right is not possible due to the type of use of the performance; and

2) to object to any distortion, modification or other transformation of his or her performance, which may harm the reputation of the performer.

(3) With respect to their performance, performers shall have exclusive rights to:

1) broadcasting or communicating to the public the performance, except in cases when the performance has already been broadcast;

2) fixation of a performance that has not been previously fixed;

3) distribution of the fixation of a performance;

4) broadcasting or retransmission by cable of the fixation of a performance;

5) making available to the public of the fixation of a performance, by wire or otherwise, in an individually selected location and at an individually selected time;

6) lease, rent or public lending of the fixation of a performance; and

7) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the fixation of a performance.

8) [22 April 2004]

(4) If performers individually or collectively enter into a contract with a film producer for the creation of an audio-visual work, the performers may be considered to have transferred their rental rights to the producer, if the contract does not specify otherwise.

(5) If a performer has transferred their rental rights, with respect to a phonogram or the original or copy of an audio-visual work, or may be deemed in accordance with Paragraph four of this Section, to have transferred their rental rights to the phonogram or film producer, the performer shall retain the right to receive just remuneration for such rental. An agreement regarding a waiver of right to receive remuneration for a future period shall be void.

(6) The collection, apportionment and payment of the aforementioned remuneration shall be done in accordance with Paragraph three of Section 51 of this Law.

(7) For permission granted to use a performance, and for its use, a performer shall be paid just remuneration. The remuneration shall be paid to the performer or to an authorised collective management organisation.

(8) [22 April 2004]

[22 April 2004]

Section 49. Contract for Creation of an Audio-visual Work

(1) By a contract for the creation of an audio-visual work, the performer transfers to the film producer his or her rights to the fixation, communication to the public and reproduction of his or her performance. The film producer shall not have the right to use separately sounds or images fixed in the audio-visual work, if it is not specified otherwise in the contract. The contract for the creation of an audio-visual work shall be entered into in writing.

(2) A contract for the creation of an audio-visual work shall provide for remuneration to the performer for each type of use of the particular work.

[22 April 2004]

Section 50. Rights of Film Producers

Film producers have exclusive rights in respect of the original of the film or copies thereof to:

distribute;

2) retransmit by cable;

3) make available to the public by wire or otherwise in an individually selected location and at an individually selected time;

4) lease, rent or publicly lend; and

5) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the original of the film or copies thereof.

[22 April 2004]

Section 51. Rights of Phonogram Producers

Phonogram producers have exclusive rights in respect of the phonograms or copies thereof to

1) distribute;

2) make available to the public by wire or otherwise in an individually selected location and at an individually selected time;

3) lease, rent or publicly lend, also in the cases where the distributor thereof is the phonogram producer himself or herself or such has occurred with his or her consent; and

4) directly or indirectly, temporarily or permanently reproduce the phonograms or copies thereof.

(2) [22 April 2004]

(3) The collection of remuneration for the lease, rental and public lending of phonograms, its apportionment and payment shall be done by collective management organisations, which are authorised by performers and phonogram producers. The remuneration amounts, paid by users in compliance with the provisions of this Section, shall be divided between the phonogram producer and the performers in equal parts, if it is not specified otherwise by the contract between the collective management organisations.

[22 April 2004]

Section 52. Use of Phonograms Published for Commercial Purposes

(1) Performers and phonogram producers have the right to receive just remuneration for the use of phonograms published for commercial purposes. The use shall include broadcasting, communication to the public, public performance, the communicating to the public of broadcasts consisting of phonograms published for commercial purposes, retransmission by cable and other ways of communication to the public. As a phonogram published for commercial purposes shall be deemed also such phonograms that are made legally accessible to the public by wire or otherwise so that they are available in an individually selected location and at an individually selected time.

(2) A document that confirms the observance of the rights provided for in Paragraph one of this Section shall be with the user at the time when he or she uses phonograms published for commercial purposes.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 53. Rights of Broadcasting Organisations

(1) Broadcasting organisations, with respect to their broadcasts, shall have exclusive rights to:

1) make broadcasts for a charge or in locations, which are accessible to the public for a charge, or in locations where the owners or possessors use the broadcasts to attract customers;

2) the transmission of a signal carrying the programme with the assistance of any other broadcasting organisation, cable operator, or some other distributor;

3) the acquisition of any photographic image of the screen from a broadcast (photograph of the screen) if it is not done for personal use, and any duplication or distribution of such photographs

4) retransmission of broadcasts by cable;

5) making a broadcast or the fixation thereof available to the public by wire or otherwise so that they are available in an individually selected location and at an individually selected time;

6) fixation of any broadcasts by means of sound or video recording equipment, direct or indirect, temporary or permanent reproduction of a fixation of a broadcast and any distribution of such fixations.

(2) A broadcasting organisation shall receive remuneration for permission to use broadcasts and for their use in the cases specified in Paragraph one of this Section.

(3) A broadcasting organisation has the right to broadcast and communicate to the public such audio-visual works and phonograms which were lawfully included in its archives until the coming into force of the Law On Copyright and Neighbouring Rights (5 May 1993), upon payment of remuneration to the rightholders in compliance with the amounts of remuneration specified by the collective management organisation (Section 63).

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 54. Restrictions on Rights of the Neighbouring Rightholders

(1) It is allowed to restrict the right of a neighbouring rightholder to permit or to prohibit the use of a neighbouring rights object and to receive remuneration for the use thereof in the cases specified in this Law.

(2) The restrictions provided for in this Law shall be applied in such a way that they are not in contradiction with the provisions for normal use of a neighbouring rights object and do not unjustifiably restrict the lawful interests of the neighbouring rightholders.

(3) Neighbouring rights shall not be deemed infringed if, without permission of the neighbouring rightholder and without the payment of remuneration, the neighbouring rights object is used and fixed:

1) in short segments that are included in news broadcasts and in reports of current events, in amounts appropriate for informative purpose;

2) for other purposes specified in Sections 21, 22, 24, 25, 26, 27 and 33 of this Law with respect to restriction of the economic rights of authors; and

3) in the cases specified in Section 23 of this Law, provided that it is only allowed to reproduce in a digital format such films and phonograms that have been published in Latvia and are not available in circulation, unless specified otherwise by the agreement with the neighbouring rightholders.

(4) Neighbouring rights shall not be deemed infringed if, without the permission of the neighbouring rightholder but with the payment of fair compensation to him or her, films, phonograms, as well as neighbouring rights objects included in a film or a phonogram are used for public lending. The procedure for the payment of remuneration shall be specified in Paragraphs two and three of Section 191 of this Law.

(5) Without the consent of the author a natural person shall be permitted to reproduce (including in a digital format) in one copy lawfully acquired films or phonograms, as well as neighbouring rights objects included in a lawfully acquired film or phonogram for personal use, without direct or indirect commercial purpose. Third persons shall not be involved in the production of such copy. Neighbouring rightholders shall be entitled to receive fair compensation (blank tape levy) for the production of the copy referred to in Paragraph one of this Section. The procedure for the payment of the blank type levy shall be specified in Paragraphs 2 to 7 of Section 34 of this Law.

(6) If the use of the neighbouring rights object in accordance with the provisions specified in Paragraph two of this Section is not possible due to the effective technological means utilised by the neighbouring rightholder, the provisions of Paragraphs four and five of Section 18 of this Law shall be applicable.

(7) The right of a neighbouring rightholder to control the distribution in the European Union of the fixation of his or her performance, phonogram or film or the copies thereof shall expire on the date when they are sold or otherwise alienated in the European Union for the first time, if done by the neighbouring rightholder himself or herself or with his or her consent. This condition shall apply only to those neighbouring rights objects included in concrete material media and the copies thereof, which have been sold or otherwise alienated.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 55. Term of Neighbouring Rights

(1) The rights of performers shall be in effect for 50 years from the first performance. If during this time a fixation of the performance is lawfully published or communicated to the public, the period of protection shall be in effect 50 years from the day of such publication or communication to the public, depending on which action was the first. The moral rights of performers shall be in effect as long as the economic rights are in effect.

(2) The rights of phonogram producers and film producers shall be in effect for 50 years from when the fixation was made. If during this time a phonogram or film has been lawfully published or communicated to the public, the period of protection shall be 50 years from the day of such publication or communication to the public, depending on which action was the first.

(3) The rights of broadcasting organisations shall be in effect for 50 years from the first transmission of a broadcast.

(31) The terms of protection specified in Paragraphs one, two and three of this Section shall also be in force if the rightholders are not citizens of the European Union but at least one Member State of the European Union ensures protection to them. Such term of protection shall expire on the date when the protection granted by the state whose citizen the rightholder is shall end, but shall not be longer than the term specified in Paragraphs one, two and three of this Section, unless otherwise provided by international agreements binding for Latvia.

(4) The term for neighbouring rights provided for in this Section shall begin on 1 January of the year following the year in which the rights were created (legal fact) and shall end on 31 December of the year in which the time referred to in this Section ends.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 56. Scope of Neighbouring Rights

(1) The rights of performers shall be recognised if one of the following conditions is met:

1) the performer is a citizen of Latvia, or a person entitled to a Latvian non-citizen passport, or a person whose permanent residence (domicile) is in Latvia;

2) the performance occurred in Latvia;

3) the performance is fixed in a phonogram which is protected in accordance with the provisions of Paragraph two of this Section; or

4) a performance that is not fixed in a phonogram, has been included in a broadcast of a broadcasting organisation which is protected in accordance with the provisions of Paragraph four of this Section.

(2) The rights of phonogram producers shall be recognised if one of the following conditions is met:

1) the producer of a phonogram is a citizen of Latvia, or a person entitled to a Latvian non-citizen passport, or a person whose permanent residence (domicile) is in Latvia;

2) the first sound fixation was made in Latvia; or

3) the publication or making available to the public of the phonogram has occurred in Latvia.

(3) The rights of film producers shall be recognised if one of the following conditions is met:

1) the film producer is a citizen of Latvia, or a person entitled to a Latvian non-citizen passport, or a person whose permanent residence (domicile) is in Latvia; or

2) the first fixation of the film was made in Latvia.

(4) The rights of broadcasting organisations shall be recognised in accordance with this Chapter if the official location of the broadcasting organisation is Latvia.

(5) The rights provided for in this Chapter shall be recognised for foreign natural and legal persons in accordance with international agreements binding on Latvia.

[22 April 2004]

Chapter IX

Special Aspects of Protection of Databases (sui generis)

Section 57. Rights of a Maker of a Database

(1) As the maker of such database, in the creation, verification, and formation of which there has been substantial qualitative or quantitative investment (Section 5, Paragraph two) shall be recognised the natural or legal person which has undertaken initiative and the investment risk regarding the making of a database.

(2) The maker of a database has the right to prevent the following regarding the entire contents of the database or such parts of which may be qualitatively of quantitatively regarded as substantial:

1) extraction, which means the permanent or short-term (temporary) transfer of all or a substantial part of the contents of a database to another location by any means or in any form; and

2) re-use, which means any form of making available to the public all or a substantial part of the contents of a database by the distribution of copies, by rental, by providing on-line or other forms of transmission.

(3) Public lending is not an act of extraction or re-use.

(4) The repeated and systematic extraction and re-use of non-essential parts of the contents of a database if such is done by acts which conflict with a normal use of such database or which unreasonably prejudice the lawful interests of the maker of the database are not permitted.

Section 58. Rights and Obligations of Users of a Database

(1) A lawful user of a database which is available to the public has the right to extract or re-use, for any purposes, parts of its content that may be regarded as qualitatively or quantitatively non-essential parts of its contents. This condition shall apply only to such part of a database which a lawful user is permitted to extract or re-use.

(2) A lawful user of a database, which is available to the public, shall observe the rights of the rightholders related to the works or materials contained in the database.

(3) A lawful user of a database, which is available to the public, may not perform acts that conflict with the normal exploitation of the database or unreasonably prejudice the lawful interests of the maker of the database.

Section 59. Restrictions to Rights of Protection of Databases

(1) Without the consent of the maker of a database which is available to the public the lawful users of a database may:

1) extract the contents of a non-electronic database for personal use;

2) extract a substantial part of the contents of a database for the purposes of education or scientific research, mandatorily indicating the source, moreover only to the extent necessary for the non-commercial purpose to be achieved; and

3) extract or re-use a substantial part of the contents of a database for the purposes of State security, as well as for the purposes of administrative or judicial proceedings.

(2) The right of the maker of a database to control the resale of the database in the European Union shall be exhausted at the moment when the database is sold or otherwise alienated in the European Union for the first time, if it has been done by the maker of the database himself or herself, or if it has been done with his or her consent. This condition shall apply only to those objects included in concrete material media or the copies thereof, which are sold or otherwise alienated.

[22 April 2004]

Section 60. Term of Rights of Protection of Databases

(1) The rights specified in Section 57, Paragraph two of this Law shall be in effect for 15 years from the day when the formation of a database was completed. The term shall begin on 1 January of the year following the day of the formation of the database.

(2) If a database has been made available to the public before the expiration of the term specified in Paragraph one of this Section, the term of protection shall begin on 1 January of the year following the day when the database was first made available to the public and shall be in effect for 15 years.

(3) If any changes that may be regarded as qualitatively or quantitatively substantial are made in the contents of the database, as well changes in it resulting from the accumulation of successive additions, deletions or changes as a result of which it may be considered that a new investment which may be regarded as qualitatively or quantitatively substantial, has been made, such database has the right to its own term of protection, and the provisions of Paragraphs one and two of this Section shall apply.

Section 61. Scope of Rights of Protection of Databases

(1) The rights of the maker of a database – a natural person – shall be recognised, if he or she is a Latvian citizen or a person who is entitled to a Latvian non-citizen passport, a citizen of another Member State of the European Union or if Latvia or another Member State of the European Union is their permanent place of residence (domicile) or if he or she has a permanent residence permit.

(2) The rights of a maker of a database – a legal person – shall be recognised, if such legal person has been established in accordance with the regulatory enactments of Latvia or another Member State of the European Union, and its legal address, administration or principal place of activities is in the European Union. If a legal person has only its legal address in the territory of Latvia or another Member State of the European Union, the operations of such person must be linked on an ongoing basis with the economy of Latvia or the relevant Member State of the European Union.

(3) If a database is formed outside Latvia and the provisions of Paragraph one and two of this Section are not applicable to it, such database shall be protected on the basis of international agreements binding on Latvia.

[22 April 2004]

Section 62. Protection of Rights of Makers of Databases

The rights of makers of databases shall be protected in accordance with the provisions of Chapter XI of this Law.

Chapter X

Collective Management

Section 63. General Provisions for Collective Management

(1) The protection of economic rights of rightholders if such rights can not be ensured on an individual basis or if such protection is difficult, shall be conducted by a collective management organisation.

(2) The Associations and Establishments Law shall regulate the establishment, activities, reorganisation and liquidation of a collective management organisation insofar as this Law does not determine otherwise.

(3) Authors shall form a collective management organisation and the purpose of its activities shall be collective management.

(4) A collective management organisation shall be established if only the interests of the rightholders are not in contradiction, performers, film and phonogram producers, and the purpose of its activities is collective management.

(5) The economic rights of the rightholders shall be administered only on a collective basis in respect of:

1) a public performance, if it is occurs in locations, cafes, shops, hotels and other similar places;

2) lease, rental and public lending (except computer programs, databases and works of art);

3) retransmission by cable (except the rights of broadcasting organisations, irrespective of whether it is their own broadcasting organisation rights or those which the broadcasting organisation has transferred to rightholders);

4) reproduction for personal use;

5) reprographic reproduction for personal use;

6) resale of original works of visual art; and

7) use of phonograms published for commercial purposes.

(6) Collective management in relation to the use of a copyright or neighbouring right object simultaneously specified in Paragraph five of this Section may be performed by one collective management organisation.

(7) On the basis of an authorisation, a collective management organisation may represent the interests of a rightholder represented by another organisation.

(8) Only one organisation for collective management of economic rights without an authorisation from another organisation for collective management shall perform collective management of economic rights in relation to public lending, as well as reproduction and reprographic reproduction for personal use.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 64. Scope of Rights of Collective Management Organisations

(1) [22 April 2004]

(2) Collective management organisations, in accordance with written contracts entered into, shall protect the economic rights of the rightholders arising from copyright or neighbouring rights.

(3) In respect to the types of use of works referred to in Paragraph five of Section 63, the organisation for collective management of economic rights has the right to represent the rightholders without conclusion of a relevant contract.

(4) A collective management organisation may entrust the work of administration on a collective basis to another collective management organisation in Latvia or in a foreign state.

(5) Collective management organisations have the right to reserve in their bank accounts the remuneration amounts, which have been collected from users of works and neighbouring rights objects and have not been claimed or identified, and, after three years from the day when such sums were paid into the accounts of the organisation, to incorporate them, as well as the interest paid by the bank on deposits into the regular amount of payment to be apportioned.

[22 April 2004; 8 February 2007]

Section 65. Functions of Collective Management Organisations

(1) Collective management organisations shall perform the following functions:

1) agree with the users of works and neighbouring rights objects (in the cases specified in Section 63, Paragraph five, Clause 1 and in relation to neighbouring rights – in the case of communication to the public with user associations) regarding the amount of remuneration, procedures for payment and other provisions with which licences are issued;

2) issue works and neighbouring rights object licences to users for exercising the rights, which are managed by the particular organisation, and collect the remuneration as specified in the licences;

3) specify just remuneration in cases when, in accordance with Section 63, Paragraph five of this Law, the organisation has a duty to administer the economic rights of the rightholders on the basis of law, and collect the specified remuneration;

4) collect remuneration for the public resale of original works of visual art, for the reproduction of works for personal use, and for other types of use of works and neighbouring rights objects in accordance with regulatory enactments; and

5) apportion the collected remuneration and pay it to the rightholders.

(2) Other functions of collective management organisations shall be specified by the contract, which the relevant organisation and the rightholder have entered into.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 66. Duties of Collective Management Organisations

(1) Collective management organisations shall in the course of their activities represent the rights and lawful interests of holders of neighbouring rights in accordance with contracts entered into with respect to the use of works and neighbouring rights objects. Such organisations shall perform the following duties:

1) provide a report of the use of a work and neighbouring rights object and other activities when paying out remuneration to rightholders; and

2) after making the deductions specified in Paragraph two of this Section, apportion the collected remuneration amounts between the rightholders represented by such organisations in proportion to the use of their works and neighbouring rights objects, as well as other activities and regularly make payments.

(2) Collective management organisations shall cover, from the remuneration amounts collected in accordance with contracts entered into, the actual expenditures associated with the collection, apportionment and payment of remuneration.

(3) Collective management organisations may develop special funds in the interests of rightholders, by making deductions from the collected remuneration amounts in accordance with the goals and tasks of the collective management organisation.

(4) Rightholders, who have not authorised organisations to collect the remuneration specified in Section 65 of this Law, have the right to require the organisations to pay the remuneration due them in accordance with the apportionment of the remuneration that has been made, as well as to exclude their works and neighbouring rights objects or performance from the licences which such organisations issue to the users of works.

(5) Collective management organisations shall publish their annual report, as well as the amount of remuneration specified in Section 65, Paragraph one, Clause 3 of this Law, within the term specified by law, in the newspaper Latvijas Vēstnesis [the official Gazette of the Government of Latvia].

[22 April 2004]

Section 67. Supervision of the Activities of Collective Management Organisations

(1) Collective management organisations may perform collective management only after obtaining a permit. Permits for the administration of economic rights on a collective basis shall be issued and cancelled by the Ministry of Culture. A permit shall be issued on the basis of a submission from the organisation to which is appended all the information necessary for evaluation.

(2) In issuing a permit to a collective management organisation, the Ministry of Culture shall evaluate:

1) whether the articles of association of the organisation conform to this Law;

2) whether the organisation represents a substantial amount of Latvian authors or performers, phonogram producers and other rightholders;

3) whether the organisation is capable of the effective administration of the concrete rights or type of use and whether such are not already ensured by another collective management organisation; and

4) other circumstances, which have a significant importance in the collective administration of the concrete rights or type of use.

(3) The Ministry of Culture shall supervise the activities of collective management organisations, particularly supervising whether:

1) equal provisions are applied to one and the same category of user;

2) the issuance of a licence is not denied without substantiated basis;

3) the apportionment of remuneration and payments occur in accordance with the procedures specified;

4) the provisions regarding collection and apportionment of remuneration are fair; and

5) the administration expenditures are justified.

(4) The Ministry of Culture shall cancel a permit to perform the administration of economic rights on a collective basis if:

1) the organisation after a repeated request from the Ministry of Culture does not submit information, which is necessary for the performance of supervision; and

2) the activities of the organisation do not conform to the law and within the time period (5) Information regarding the coming into effect or cancellation of the permits specified in Paragraphs two and four of this Section shall be published by the Ministry of Culture in the newspaper Latvijas Vēstnesis.

[22 April 2004]

Chapter X1

Mediators

Section 67.1 Use of Mediators

(1) If broadcasting organisations cannot mutually agree regarding retransmission, as well as in the cases specified in Section 18, Paragraph five of this Law, any of the parties may apply to a mediator.

(2) An application to commence the mediator procedure shall be addressed to the Ministry of Culture and the other party.

[22 April 2004]

Section 67.2 Selection of a Mediator

(1) The parties may agree regarding the candidature of a mediator or regarding the procedures by which a mediator shall be invited or appointed. If the parties cannot agree regarding the candidature of a mediator or regarding the procedures by which a mediator shall be invited, the mediator may be appointed by the Minister for Culture, on the basis of a written request from the parties.

(2) The mediator shall be selected so that his or her independence and neutrality shall not cause justified doubts.

[22 April 2004]

Section 67.3 Course of the Mediator Procedure

(1) If any of the parties has submitted a proposal to resolve the dispute, the mediator procedure shall take place on the basis of such a proposal.

(2) The mediator may express proposals to the parties to resolve the dispute and specify a time period within which the parties approve or reject his or her proposal. If none of the parties objects to the proposal of the mediator within a period of three months after receipt of the proposal, it shall be deemed that they have accepted such proposals.

(3) A mediator is not entitled to disclose intelligence and information, which has become known to him or her in connection with the mediator procedure.

(4) Application by the parties to a mediator shall not influence their right to apply to a court.

[22 April 2004]

Chapter XI

Protection of Copyright and Neighbouring Rights

Section 68. Infringement of Copyright and Neighbouring Rights

(1) Violations of copyright and neighbouring rights shall be deemed to be activities by which the personal or economic rights of the rightholders are infringed, including:

1) fixation of copyright and neighbouring rights objects, their publication, communicating them to the public, their reproduction or distribution in any form without the consent from the rightholder;

2) activities, by which, without the permission of the rightholders, electronic information regarding the management of rights attached by rightholders has been extinguished, amended or transformed;

3) activities, by which an object of rights for which the electronic information regarding the management of rights has been extinguished, amended or transformed without permission is distributed, broadcast, communicated to the public or published;

4) the destruction or circumvention of such effective technological measures used by the rightholder, which were intended in order to restrict or not allow any activity with the copyright and neighbouring right object, or other activities with technological measures if such have occurred without the permission of the rightholder;

5) the manufacture, importation, distribution, sale, lease, advertisement or use for other commercial purposes of such devices or the components thereof, as well as the provision of such services, which are directed towards the circumvention of effective technological measures or the destruction thereof;

6) the non-payment of the remuneration provided for in Sections 34, 35 and 52 of this Law; and

7) non-provision of the information provided for in Section 40, Paragraph five of this Law or provision of such information to an inadequate extent.

(2) In determining whether an action qualifies as an infringement of copyright or neighbouring rights, the restrictions of copyright or neighbouring rights specified in this Law shall be taken into account.

(3) Copyright and neighbouring rights objects or the copies thereof produced as a result of illegal actions are infringing copies.

(4) Copyright and neighbouring rights objects protected in Latvia which have been imported from countries where such works are not protected by copyright or where the term of protection has expired shall also be deemed to be infringing copies.

[22 April 2004; 6 December 2007]

Section 69. General Principles for the Protection of Rights of the Copyright Holders and Neighbouring Rightholders

(1) Copyright holders and neighbouring rightholders, organisations for collective management of economic rights, and other representatives of copyright holders and neighbouring rightholders have the right:

1) to require of the person who has illegally used the object of copyright or neighbouring rights to recognise the rights of the copyright holders and neighbouring rightholders;

2) to prohibit the use of their works;

3) to require that the person who has illegally used the object of copyright or neighbouring rights renew the status existing prior to the infringement of these rights, and that the illegal activity be stopped or that creative work not be threatened;

4) to require that the person stop the activities that are considered to be preparation for illegal use of the objects of copyright or neighbouring rights;

5) to require that the person who has illegally used the object of copyright or neighbouring rights compensate the losses and moral damage incurred by the copyright holders or neighbouring rightholders;

6) to require that the infringing copies be destroyed; and

7) to require that intermediaries the services provided by whom are used in order to infringe the rights of the copyright holders or neighbouring rightholders, or who make such infringement possible, shall perform relevant measures for the purpose of preventing the users from being able to perform such infringements. If the intermediary does not perform relevant measures, the copyright holder or neighbouring rightholder or their reperesentative has the right to bring an action against the intermediary.

(2) To protect their rights, the copyright holders and neighbouring rightholders or their reperesentatives may initiate proceedings. If the rights that are to be protected in accordance with the procedures specified in Chapter X of this Law have been infringed, an action for protection of the infringed rights shall be brought by the copyright holder or neighbouring rightholder himself or herself or, on behalf of the rightholders – by the organisation for collective management of economic rights.

(3) When bringing an action concerning infringement of rights to a court, the copyright holders and neighbouring rightholders shall be exempt from the State fee. Organisations for collective management of economic rights, when bringing an action to court concerning infringement of rights that arise from the cases referred to in Section 63, Paragraph five of this Law shall be exempt from the State fee.

[22 April 2004; 8 February 2007]

Section 691. Procedure for Determining the Amount of Compensation for Losses and Moral Damage

(1) If objects of copyright or neighbouring rights have been illegally used due to the fault of a person, the copyright holders or neighbouring rightholders are entitled to require a compensation for the incurred losses and moral damage.

(2) The amount of compensation for losses and moral injury shall be determined in accordance with the Civil law. When determining the amount of compensation for losses, the unfair earnings gained by the person who has illegally used the object of copyright or neighbouring rights may be taken into consideration.

(3) If the amount of actual losses cannot be determined in accordance with Paragraph two of this section, the amount of compensation for losses shall be determined in accordance with the amount which could be received by the copyright holder or neighbouring rightholder for the issue of a permit to use the object of copyright or neighbouring rights.

[8 February 2007]

Section 70. Attachment and Destruction of Infringing Copies

(1) Upon identifying infringing copies, the police or another competent State institution shall seize them.

(2) In deciding the liability of the offender, a decision shall be taken regarding destruction of the infringing copies. If the offender is not identified, a decision regarding destruction of the infringing copies shall be taken by the institution, which has seized them.

[22 April 2004]

Section 71. Liability for Infringement of Copyright and Neighbouring Rights and the Rights of the Makers of Databases

Depending on the nature of the infringement of copyright or of neighbouring rights and the consequences thereof, the person who has illegally used the object of copyright or neighbouring rights shall be held liable in accordance with the law.

[22 April 2004; 8 February 2007]

Transitional Provisions

1. The following are repealed:

1) the Law On Copyright and Neighbouring Rights (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, No. 22/23, 1993);

2) the 11 May 1993 decision of the Supreme Council On the Coming into Effect of the Republic of Latvia Law On Copyright and Neighbouring Rights (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, No. 22/23, 1993).

2. The terms of protection of copyright and neighbouring rights provided for in this Law shall apply to all the works and objects of rights which were subject to protection on 1 July 1995 at least in one Member State of the European Union in accordance with the relevant national provisions regarding copyright and neighbouring rights.

[8 February 2007]

3. The provision of Section 35 of this Law regarding remuneration to authors for reprographic reproduction shall come into force on 1 January 2001.

4. The provision of Section 19, Paragraph two of this Law regarding the payment of remuneration to authors in respect of libraries which are financed from the State budget, or from the budgets of Local Governments, shall come into force from 1 January 2003.

5. The rights of protection of a database provided for in Section 57 of this Law shall apply also to such databases the creation of which was completed not earlier than 15 years before the coming into force of this Law and which are, on the day of the coming into force of the Law, in compliance with the provisions of Section 5, Paragraph two of this Law. Protection of a database shall not restrict previously acquired rights and shall not affect contracts, which have been entered into before the coming into force of this Law.

6. The rights of performers specified in Section 48, Paragraph two, Clauses 3 and 7 of this Law shall be administered only collectively in relation to the performances fixed in phonograms, which are fixed or published in Latvia up to 15 May 1993.

[22 April 2004]

7. Collective management organisations that have been established up to 1 May 2004 shall, not later than by 1 September 2004, obtain a permit to perform the administration of economic rights on a collective basis.

[22 April 2004]

8. Until the date of entry into force of new Cabinet regulations, but not later than until 1 September 2007, Cabinet Regulation No. 444 of 27 April 2004 Regulations regarding Public Lending, shall be applicable insofar as they are not in contradiction to this Law.

[8 February 2007]

9. The provisions of Sections 32, 36, 54, 55, 59 and 61 of this Law shall also be applicable with regard to the following states of the European Economic Area: the Republic of Island, the Principality of Liechtenstein and the Kingdom of Norway.

[6 December 2007]

Informative Reference to European Union Directives

This Law contains legal provisions arising from:

1) Council Directive 91/250/EEC of 14 May 1991 on the legal protection of computer programs;

2) Council Directive 92/100/EEC of 19 November 1992 on rental right and lending right and on certain rights related to copyright in the field of intellectual property;

3) Council Directive 93/83/EEC of 27 September 1993 on the coordination of certain rules concerning copyright and rights related to copyright applicable to satellite broadcasting and cable retransmission;

4) Council Directive 93/98/EEC of 29 October 1993 harmonizing the term of protection of copyright and certain related rights;

5) Directive 96/9/EC of the European Parliament and of the Council of 11 March 1996 on the legal protection of databases;

6) Directive 2001/29/EC of the European Parliament and of the Council of 22 May 2001 on the harmonisation of certain aspects of copyright and related rights in the information society;

7) Directive 2001/84/EC of the European Parliament and of the Council of 27 September 2001 on the resale right for the benefit of the author of an original work of art; and

8) Directive 2004/48/EC of the European Parliament and of the Council of 29 April 2004 on the enforcement of intellectual property rights (Text with EEA relevance)

[22 April 2004; 8 February 2007]

This Law has been adopted by the Saeima on 6 April 2000.

President V. Vīķe-Freiberga

Rīga, 27 April 2000

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Autortiesību likums I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) autors — fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais

darbs;

2) darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā

neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;

3) datu bāze — neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots

sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4) fiksācija — skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to

publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma — audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs vai kustīgi attēli ar skaņu

pavadījumu vai bez tā;

6) filmas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē

filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

7) fonogramma — izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8) fonogrammas producents — fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas

iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma

pirmās fiksācijas veikšanu;

9) informācija par tiesību pārvaldījumu — autortiesību vai blakustiesību

subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību

vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par

autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem,

kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju;

10) izpildītājs — aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura

atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas

darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu;

11) izplatīšana — darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls

vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta;

12) izziņošana — darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams

sabiedrībai neatkarīgi no šīs darbības veida;

13) publicēšana — darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu

kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas

sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības

saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam;

par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli

dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana,

literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba

demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība;

14) publiskošana — jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces

palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams

sabiedrībai;

15) publisks izpildījums — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta

priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces

palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka;

16) publisks patapinājums — darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas

vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai

blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku

tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu

ekonomisku vai komerciālu labumu;

17) reproducēšana — autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai

vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā,

pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai

pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana

no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju

objekta;

18) reprogrāfiskā reproducēšana — darba faksimileksemplāru izgatavošana ar

jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par reprogrāfisku

reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana

fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā;

19) tehnoloģiskie līdzekļi — autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu

bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces

vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības

ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis

autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs. Tehnoloģiskie

līdzekļi uzskatāmi par efektīviem gadījumos, kad autortiesību vai blakustiesību

subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs kontrolē autortiesību vai blakustiesību objekta,

kā arī datu bāzes izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu (ar

kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citādu autortiesību un blakustiesību objektu vai datu

bāzes pārveidošanu vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības

mērķi);

20) vizuālās mākslas oriģināldarbs — grafiskās vai plastiskās mākslas darbs

(glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai

stikla izstrādājums, fotogrāfija u.tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba

kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem. Darbu kopijas, kuras ierobežotā

daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek

uzskatītas par oriģināldarbiem. Šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis,

parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis;

21) vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs — komersants (arī komisionārs),

kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons,

veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek

piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas

spēkā 01.03.2007.)

2.pants. Autortiesību principi

(1) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir

pabeigts.

(2) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma

4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba

uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(3) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba

speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(4) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar

autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā

būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus:

1) burtu "c" aplītī;

2) autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu);

3) darba pirmpublicējuma gadu.

(5) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.

(6) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu

Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.

3.pants. Autortiesību apjoms

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas

Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem

autora tiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram

vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī

un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma

ārvalstī.

(4) Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai

personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī šo personu

tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī

jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai

citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar

Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

II nodaļa

Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

4.pants. Aizsargājamie darbi

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi,

ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie

projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā;

5) audiovizuālie darbi;

6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

8) dizaina darbi;

9) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju

risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku

projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie

pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;

11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju,

topogrāfiju un citām zinātnēm;

12) citi autoru darbi.

5.pants. Aizsargājamie atvasinātie darbi

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī šādi atvasinātie

darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi,

apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā

arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir

jaunrades rezultāts.

(2) Atvasinātie darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie

atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.

(3) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis

nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika

un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek

aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

6.pants. Neaizsargājamie darbi

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus

dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus

oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus un oficiālās konsolidētās

versijas;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes

(karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru lietošanu nosaka atsevišķi

normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto

informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

III nodaļa

Autors un autora tiesību pārņēmēji

7.pants. Autortiesību subjekti

(1) Darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu

autori, viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju

starpniecību (arī ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

starpniecību).

8.pants. Autortiesību prezumpcija

(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai

publicēta darba vai reproducēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts

pretējais.

(2) Ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs

darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts, — izdevējs vai autora

pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu

personību un piesaka autorību.

9.pants. Līdzautori

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums

darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder

visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz

savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors

neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā

vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar pabeigt, viņš nedrīkst kavēt sava darba

daļas izmantošanu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir autortiesības uz viņa

darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

10.pants. Salikta darba sastādītājs

(1) Sastādītājam, kura jaunrades rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir

autortiesības uz attiecīgā saliktā darba sastādījumu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības

katrs uz savu darbu un var to patstāvīgi izmantot arī neatkarīgi no attiecīgā krājuma

vai saliktā darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu

darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

11.pants. Audiovizuāla darba autori

(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors,

attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā)

autors, kā arī citas personas, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu

darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šā darba producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot šim audiovizuālajam darbam radītā muzikālā

darba autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to

patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar

audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā

gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors

savu darbu var izmantot cita veida darbā, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

12.pants. Darba devēja uzdevumā radīta darba autors

(1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba

pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot

šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam

var nodot darba devējam.

(2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā

veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja

vien līgumā nav paredzēts citādi.

13.pants. Autora līgums par pasūtītu darbu

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais

darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai

līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja

rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts

citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt

līgumu.

IV nodaļa

Autora tiesības

14.pants. Autora personiskās tiesības

(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:

1) autorību — tiesības tikt atzītam par autoru;

2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;

3) darba atsaukšanu — tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar

noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies

izmantotājam;

4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un

jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu

vai anonimitāti;

5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus

pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus)

jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai

autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar

pāriet citai personai.

15.pants. Autora mantiskās tiesības

(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava

darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) publicēt darbu;

3) publiski izpildīt darbu;

4) izplatīt darbu;

5) raidīt darbu;

6) retranslēt darbu;

7) padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam

var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

8) iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas, izņemot

trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

9) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;

10) tulkot darbu;

11) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas

izņēmuma tiesības:

1) izplatīt datorprogrammu;

2) padarīt datorprogrammu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā

tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas

ielādēšana, demonstrēšana, izmantošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to

reproducēt, ja šādu darbību rakstveidā atļauj tiesību subjekts);

5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi

iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido

datorprogrammu).

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma

tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiskot vai demonstrēt datu bāzi;

2) izplatīt datu bāzi;

3) padarīt datu bāzi pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tai

var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datu bāzi;

5) tulkot, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt,

publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu.

(4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā

izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba

izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16.pants. Autora tiesību pāreja

(1) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot un izmantot darbu un saņemt

atlīdzību par atļauju izmantot darbu, kā arī par darba izmantošanu. Autora

mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

(2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai šā

likuma 15.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības.

(3) Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs

ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, šķiramas no

šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra)

valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.

17.pants. Neatsavināmas autora tiesības saņemt atlīdzību vizuālās mākslas

oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas gadījumā (droit de suite)

(1) Autors saglabā neatsavināmas tiesības saņemt atlīdzību par atsavinātu vizuālās

mākslas oriģināldarbu, kas pārgājis citas personas īpašumā. Vienošanās par autora

atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā. Par pirmo šā

darba atsavināšanu uzskatāma vizuālās mākslas oriģināldarba īpašumtiesību pāreja

no autora citai personai par atlīdzību vai bez tās.

(2) Pēc vizuālās mākslas oriģināldarba pirmās atsavināšanas, oriģināldarbu publiski

pārdodot tālāk (izsolē, ar mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala, interneta

veikala, izsoļu nama un tamlīdzīga uzņēmuma starpniecību), autoram ir tiesība

saņemt atlīdzību:

1) 5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu līdz EUR 50 000,00 ekvivalentam

latos;

2) 3 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 50 000,01 līdz EUR 200

000,00 ekvivalentam latos;

3) 1 procentu par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 200 000,01 līdz EUR 350

000,00 ekvivalentam latos;

4) 0,5 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu no EUR 350 000,01 līdz EUR 500

000,00 ekvivalentam latos;

5) 0,25 procentus par tālākpārdošanas cenas daļu, kas pārsniedz EUR 500 000,00

ekvivalentu latos.

(3) Ikreizējā atlīdzības summa par vienu vizuālās mākslas oriģināldarbu nedrīkst

pārsniegt summu, kas ir ekvivalenta EUR 12 500,00.

(4) Par pārdošanas cenu tiek uzskatīta naudas summa (bez nodokļiem), kuru saņem

vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs.

(5) Vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējam ir pienākums 10 dienu laikā pēc

darba pārdošanas samaksāt atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijai, kas administrē šīs tiesības.

(6) Pēc šo tiesību administrējošās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijas pieprasījuma pārdevējam (arī veikalam, galerijai, salonam u.tml.) ir

pienākums sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atlīdzības

administrēšanu. Šāds pieprasījums veicams triju gadu laikā pēc vizuālās mākslas

oriģināldarba pārdošanas.

(7) Vizuālās mākslas oriģināldarba eksemplāra īpašniekam ir pienākums dot

atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības reproducēt darbu, kā arī izstādīt

darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu,

nogādājot to uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts

citādi.

(8) Šajā pantā minētās tiesības attiecināmas uz ārvalstu autoriem un viņu

mantiniekiem tikai tādā gadījumā, ja konkrētajā valstī aizsargā Latvijas autoru un

viņu mantinieku vizuālās mākslas oriģināldarba publiskas tālākpārdošanas tiesības.

(9) Pēc autora nāves šajā pantā minētās tiesības ir autora mantiniekiem.

(22.04.2004. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. un 06.12.2007.

likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

17.1 pants. Naudas zīmes

(1) Latvijas Bankai pieder autortiesības uz lata naudas zīmēm. Latvijas Bankas

autortiesības neaizskar naudas zīmēs izmantoto attēlu autoru tiesības tikt atzītiem

par autoriem.

(2) Naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt, izņemot gadījumu, kad Latvijas

Banka, Eiropas Centrālā banka, centrālā banka vai valsts, kas emitējusi šīs naudas

zīmes, sniegusi rakstveida atļauju vai tiek ievērotas Latvijas Bankas, Eiropas

Centrālās bankas vai attiecīgās valsts naudas zīmju reproducēšanas prasības. Uz

naudas zīmēm neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

V nodaļa

Autora mantisko tiesību ierobežojumi

18.pants. Autora mantisko tiesību ierobežošanas principi

(1) Autora tiesības atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību

par tā izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā nodaļā noteiktos autora mantisko tiesību ierobežojumus piemēro tādā veidā,

lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un

nepamatoti neierobežotu autora likumīgās intereses.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai

atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.

(4) Ja darba izmantotājam šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā, 21. — 24. un

27.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības izmantot darbu, bet viņš šīs tiesības nevar

īstenot autora izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ, viņam ir tiesības lūgt, lai

autors dod pieeju šiem darbiem, ievērojot autora mantisko tiesību ierobežojumus.

Autors var atteikties dot šādu iespēju, ja darba izmantošana ir pretrunā ar šā panta

otrās daļas noteikumiem.

(5) Ja darba izmantotājs un autors nevar panākt vienošanos par šā panta ceturtajā

daļā noteikto, viņi var vērsties pie vidutāja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez

atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem, ievērojot šā likuma 20.panta

noteikumus;

2) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem, ievērojot šā likuma

21.panta noteikumus;

3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

4) darbs tiek izmantots bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām;

5) darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

6) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

7) darbs tiek izmantots publiskā izpildījumā valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā,

kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

9) darbs tiek parodēts vai kariķēts;

10) datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, tulkošanai un citādai

pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

11) tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja;

12) darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.pantā

noteikto.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

19.1 pants. Darba publisks patapinājums

(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet

samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, publicēts darbs tiek izmantots publiskam

patapinājumam.

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības aprēķināšanas

kārtību attiecībā uz valsts, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu un

privātajām bibliotēkām, kā arī atlīdzības izmaksāšanas kārtību un proporcionālo

sadali starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu

producentiem.

(3) Atlīdzība par publicēta darba izmantošanu publiskam patapinājumam valsts,

pašvaldību, atvasinātu publisku personu un privātajās bibliotēkās maksājama uz

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas norādīto kontu kredītiestādē.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas

spēkā 01.03.2007.)

20.pants. Darba izmantošana informatīviem mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā

likuma 14.panta un 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts:

1) reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā

zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, kā arī ziņu raidījumos un

aktuālo notikumu apskatos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas,

aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā

apjomā;

3) fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos,

raidorganizācijai — raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu

gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā

likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai

to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un

televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi,

kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā

mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos

nolūkos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

22.pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdu

vajadzībām

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumu, redzes un dzirdes invalīdu

organizācijas, kā arī bibliotēkas, kuras sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes

invalīdiem, bez autora piekrišanas un bez atlīdzības samaksas drīkst nekomerciālos

nolūkos reproducēt un izplatīt darbu šiem invalīdiem uztveramā formā, ciktāl tas

nepieciešams attiecīgās invaliditātes gadījumā.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

23.pants. Darbu izmantošana bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai,

arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka reproducēt to

krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu attiecīgās vai citas

bibliotēkas, arhīva vai muzeja krājumā esošu darbu, kas sabojāts vai kļuvis

nelietojams, ar nosacījumu, ka nav iespējams kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un

reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

Reproducēt ciparu formātā atļauts tikai tādus darbus, kuri publicēti Latvijā un nav

pieejami komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar autoru nenosaka citādi.

(2) Bez autora atļaujas valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas

bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to

krājumā esošos darbus, kā arī to kopijas, kas izgatavotas saskaņā ar šā panta pirmo

daļu, pēc pieprasījuma izmantošanai zinātniska pētījuma vai pašizglītības nolūkā

padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās

bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu

attiecīgā bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši aizsargātus

iekšējos tīklus.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums attiecas arī uz valsts vienotajā bibliotēku

informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu

publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā

bibliotēka.

(4) Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas noteikuma izpildi un atlīdzības maksāšanu

atbilstoši šā likuma 19.1 pantam, valsts un pašvaldību bibliotēkas veic bibliotēku

lietotājiem izsniegto darbu uzskaiti saskaņā ar Bibliotēku likuma 15.panta

noteikumiem.

(5) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

24.pants. Darba reproducēšana tiesvedības mērķiem

(1) Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas ir atļauts darbu reproducēt

tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas,

dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai

lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert

darbos nekomerciālā nolūkā.

(2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts

tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu

izmantošanai komerciālos nolūkos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

26.pants. Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā

Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, bez autora piekrišanas un bez

autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt darbu:

1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā

apjomā;

2) izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā

nekomerciālam nolūkam, obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora

vārdu un ievērojot nosacījumu, ka darbs tiek publiski izpildīts auditorijai, kurā ir tikai

pedagogi, izglītojamie vai personas, kas tieši saistītas ar attiecīgās izglītības

programmas īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

27.pants. Brīvs ieraksts īslaicīgai izmantošanai raidorganizācijām

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus, raidorganizācija drīkst

izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidorganizācijai ir tiesības izmantot

raidīšanai, ja šādus ierakstus raidorganizācija izdara par saviem līdzekļiem savām

vajadzībām.

(2) Raidorganizācijas pienākums ir viena mēneša laikā pēc tādu ierakstu

izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar

darba autoru.

(3) Darba ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt

oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai ir

nepieciešama autora atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

28.pants. Darba reproducēšana tehniskai izmantošanai raidorganizācijā

(Izslēgts ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

29.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu reproducēšanas,

tulkošanas, adaptēšanas un jebkādas citādas pārveidošanas tiesībām

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas izmantošanas tiesības

iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, tulkošanai, adaptēšanai vai jebkādai citādai

pārveidošanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša

autortiesību subjekta atļauja, ja vien šīs darbības (arī kļūdu labošana) ir

nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datorprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam, slēdzot līgumu,

nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama

datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību subjekta

atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu

idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī

persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, demonstrējot,

izmantojot, pārraidot vai glabājot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

30.pants. Datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana

(1) Autortiesību subjekta atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda

reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju,

lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām

datorprogrammām. Šāda izmantošana pieļaujama, ievērojot šādu noteikumu

kopumu:

1) attiecīgās darbības veic persona, kas likumīgi ieguvusi tiesības izmantot

datorprogrammas kopiju;

2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija iepriekš nav bijusi viegli pieejama;

3) šīm darbībām ir pakļautas tikai tās datorprogrammas daļas, kas vajadzīgas

sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem kā tikai sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu

datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumu, kad tas nepieciešams sadarbspējas

panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

3) izmantot nolūkā izstrādāt, ražot vai pārdot būtiski līdzīgu datorprogrammu vai

veikt kādu citu darbību, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

31.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datu bāzēm

(1) Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas

var veikt darbības, kas vajadzīgas, lai piekļūtu datu bāzes saturam un to izmantotu.

Ja datu bāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes,

iepriekšminētais noteikums attiecas tikai uz šo daļu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

32.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Tiesības izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi

atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa

piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos objektos

ietvertiem darbiem vai to kopijām, kuras ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

33.pants. Darba īslaicīga reproducēšana

Bez autora piekrišanas un bez atlīdzības ir atļauts īslaicīgi reproducēt darbu, ja darba

reproducēšana ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska sastāvdaļa un

reproducēšanas mērķis ir atļaut starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu datortīklā starp

trešajām personām vai likumīgu izmantošanu un ja šai reproducēšanai nav

patstāvīgas ekonomiskas nozīmes.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas

spēkā 05.01.2008.)

34.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts darbus, kas iekļauti tiesiski

iegūtā filmā vai fonogrammā vai arī citā aizsargājamā darba izpausmes formā, kā arī

vizuālos darbus reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā personiskai

lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas izgatavošanā

nedrīkst iesaistīt citas personas. Autori ir tiesīgi saņemt taisnīgu atlīdzību par šādas

kopijas izgatavošanu (nesēja atlīdzība).

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskai lietošanai maksā šādai

reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu

kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski u.tml.)

izgatavotāji un personas, kas tos ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un

tukšie materiālie nesēji tiek ievesti izmantošanai profesionālā darbībā

raidorganizācijās vai iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek ievesti vairumā darbu

reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī tad, ja fiziskās personas tos ieved

nekomerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji neizmantoti

tiek izvesti no Latvijas, personām, kuras samaksājušas nesēja atlīdzību, ir tiesības to

saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums

pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām un tukšajiem materiālajiem

nesējiem ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt, ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tā jāmaksā

pārdevējam. Šajā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret

izgatavotāju vai personu, kura minētās iekārtas un tukšos materiālos nesējus ieved

Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību,

kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu

producentiem nosaka Ministru kabinets.

(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datubāzēm.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas

spēkā 05.01.2008.)

35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts publicētus darbus, izņemot

notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla

nolūka. Darbus reprogrāfiski reproducēt fiziskās personas labā un tās personiskai

lietošanai drīkst personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai

reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas

pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās. Autori un izdevēji ir tiesīgi

saņemt taisnīgu atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu.

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kuru valdījumā vai

lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina

šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās.

(3) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, kā arī tās

iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību pēc vienošanās ar šā panta

otrajā daļā minētajām personām vai ar šādu personu apvienību nosaka autoru

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(4) Ministru kabinets izveido komisiju, kas pārstāv valsts pārvaldi un vienojas ar

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par attiecīgās atlīdzības

noteikšanas kritērijiem un lielumu. Komisijas sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas,

Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas,

Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Komisijas panākto vienošanos

apstiprina Ministru kabinets.

(5) Atlīdzību iekasē, sadala un autoriem un izdevējiem izmaksā viena mantisko

tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju

atbilstoši šā likuma 67.pantam.

(6) Iekasēto atlīdzību starp autoriem un izdevējiem sadala, pamatojoties uz

Nacionālajā kopkatalogā iekļautiem iespieddarbiem, kas piegādāti Latvijas

Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu, un ievērojot šādus

nosacījumus:

1) veicot sadali, ņem vērā Nacionālajā kopkatalogā iekļauto darbu skaitu un Latvijas

Nacionālās bibliotēkas apkopoto informāciju par iespiedlokšņu skaitu, bet neņem

vērā darbu saturu;

2) autori un izdevēji vienojas par proporcionālo sadali atsevišķi periodiskajiem un

neperiodiskajiem darbiem, ievērojot šā panta 1.punkta nosacījumus.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

VI nodaļa

Autortiesību termiņš

36.pants. Vispārīgie noteikumi par autortiesību termiņu

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves,

izņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus.

(2) Ja valsts, kurā darbs ir radīts, saskaņā ar Bernes konvencijas "Par literatūras un

mākslas darbu aizsardzību" 5.panta ceturto daļu nav Eiropas Savienības dalībvalsts

un darba autors nav Eiropas Savienības pilsonis, šā darba aizsardzības termiņš

Eiropas Savienībā izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķir darba

izcelsmes valsts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

37.pants. Autortiesību termiņš attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad mirusi

pēdējā no šīm personām:

1) režisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.

(2) Autortiesības uz darbu, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar

pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai.

Ja minētajā laikā autors, kura darbs likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai

ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek

piemēroti šā likuma 36.panta pirmās daļas noteikumi.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku

un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai kuru izmantošana no 1940.gada

jūnija līdz 1990.gada maijam bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa tiek

atskaitīti aizlieguma vai ierobežojuma gadi.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no

likumīgas publicēšanas brīža un kuri publicēti sējumos, daļās, laidienos vai epizodēs,

ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(6) Darbam, kura aizsardzības termiņš netiek aprēķināts no autora vai autoru nāves

brīža, aizsardzība ir beigusies, ja 70 gadu laikā pēc šā darba radīšanas tas likumīgi

nav kļuvis pieejams sabiedrībai.

(7) Ikviena persona, kura pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai

publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst tiesības, kas pielīdzināmas autora

mantiskajām tiesībām un ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai

publiskošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

38.pants. Autortiesību termiņa aprēķināšana

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas

seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī,

kurā izbeidzas šā likuma 36. un 37.pantā minētie termiņi.

39.pants. Darbi, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš

(1) Darbus, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot

jebkura persona, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību

saskaņā ar šā likuma 14.panta noteikumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

VII nodaļa

Darba izmantošanas tiesības

40.pants. Darba izmantošanas tiesības

(1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru

darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību

subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta

atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences

veidā.

(3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai

jāsaņem darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta,

izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā

pasākuma.

(5) Darbu izmantotājiem pēc autortiesību subjekta, kā arī mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums sniegt informāciju par

izmantotajiem darbiem tādā apjomā, kādu pieprasa attiecīgi autortiesību subjekts vai

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

41.pants. Licences līgums

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod

atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba

izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu,

tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.

(2) Licences līgumā var paredzēt, ka licencē tiek piešķirtas tiesības darbu izmantot

vienā vai vairākos norādītajos veidos, kā arī tiesības nodot licenci trešajām personām

(sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu

norādījumu nav, darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas

izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

(3) Ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka

tiesa pēc saviem ieskatiem.

42.pants. Licence un tās veidi

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem,

kādi norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod licences saņēmējam tiesības veikt tajā norādītās darbības

vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras arī saņēmušas vai saņems attiecīgo

licenci.

(3) Izņēmuma licence dod tiesības veikt tajā norādītās darbības vienīgi licences

saņēmējam.

(4) Vispārējo licenci izsniedz autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācija, un šī licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv

šī organizācija.

43.pants. Licences un licences līguma forma

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstveidā.

(2) Licences līgumu var slēgt gan mutvārdos, gan rakstveidā.

(3) Rakstveidā slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba publiskošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas ietvertas vispārējā vai izņēmuma licencē.

44.pants. Licences līguma vai licences termiņš

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm

vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors

vai cits autortiesību subjekts var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, sešus

mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

(3) Licences līgumā vai licencē iekļautais noteikums par autora atteikšanos no šā

panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām nav spēkā.

45.pants. Teritorija, kurā ir spēkā licences līgums vai licence

(1) Licences līgumā vai licencē norādāma teritorija, kurā līgums vai licence ir spēkā.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas

uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

46.pants. Darba noma

(1) Autors saglabā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par iznomāšanu arī tad, ja viņš

ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba

oriģinālu vai to kopijām producentam.

(2) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu,

audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām trešajām personām, viņš saglabā tiesības

saņemt atlīdzību par nomu.

(3) Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav

spēkā.

VIII nodaļa

Blakustiesības

47.pants. Blakustiesību objekti un subjekti

(1) Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un

raidorganizāciju tiesības.

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un

raidījums.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu

producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav

blakustiesību subjekti.

(5) Fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas īsteno savas

tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz

autortiesību un blakustiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no viena blakustiesību

subjekta par blakustiesību objekta izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no

cita blakustiesību subjekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav

savstarpēji aizvietojamas.

(6) Blakustiesību subjekti īsteno šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu

autoru tiesības.

(7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji,

fonogrammu producenti un filmu producenti uz fonogrammu kopijām vai to

iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu "P" aplītī un

fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.

(8) Persona, kuras vārds, pseidonīms vai nosaukums ir norādīts uz blakustiesību

objekta, pievienots tam vai parādās saistībā ar blakustiesību objektu, uzskatāma par

blakustiesību subjektu, ja nav pierādīts pretējais.

(9) Blakustiesību subjekta tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo

objektu, kurā izteikts vai ietverts blakustiesību objekts. Blakustiesību subjekta

tiesības šķiramas no materiālā objekta valdījuma. Blakustiesību objekta valdījuma

pāreja pati par sevi nerada blakustiesību subjekta tiesību pāreju.

(10) Attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40.—

45.panta noteikumi.

(11) Blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai

blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

48.pants. Izpildītāju tiesības

(1) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, kā arī gadījumā, kad

mantiskās tiesības tiek nodotas, attiecībā uz savu izpildījumu un tā fiksāciju ir

tiesības:

1) prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad tas nav

iespējams izpildījuma izmantošanas veida dēļ;

2) iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu

pārveidošanu, kas var kaitēt izpildītāja reputācijai.

(3) Izpildītājam attiecībā uz savu izpildījumu ir izņēmuma tiesības:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) izplatīt izpildījuma fiksāciju;

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā

tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) nomāt, īrēt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju;

7) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt izpildījuma fiksāciju.

(4) Ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par

audiovizuāla darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas

iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla

darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var

uzskatīt, ka ir nodevis fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības

saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu. Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no

tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

(6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā

likuma 51.panta trešo daļu.

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam

maksā taisnīgu atlīdzību. Atlīdzība maksājama izpildītājam vai pilnvarotai

blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(8) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

49.pants. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu

(1) Ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu izpildītājs nodod filmas producentam

tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu. Filmas

producentam nav tiesību izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā

darbā, ja līgumā nav noteikts citādi. Līgums par audiovizuāla darba radīšanu

slēdzams rakstveidā.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru

attiecīgā darba izmantošanas veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

50.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības filmas oriģinālu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) retranslēt pa kabeļiem;

3) padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tiem var

piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

4) nomāt, īrēt un publiski patapināt;

5) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

51.pants. Fonogrammu producenta tiesības

(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības fonogrammu vai tās kopiju:

1) izplatīt;

2) padarīt pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var

piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) nomāt, īrēt un publiski patapināt, arī gadījumos, kad tās izplatījis pats

fonogrammu producents vai tas noticis ar viņa piekrišanu;

4) tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt.

(2) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(3) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu, īri un

publisku patapinājumu veic izpildītāju un fonogrammu producentu pilnvarotas

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko

izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammu producentu un

izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijām nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

52.pants. Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību

par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver

raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām

fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus

publiskošanas veidus. Par komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām

uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kuras ir likumīgi padarītas pieejamas sabiedrībai

pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un

individuāli izraudzītā laikā.

(2) Dokumentam, kas apliecina šā panta pirmajā daļā paredzēto tiesību ievērošanu,

jāatrodas pie izmantotāja komerciālos nolūkos publicēto fonogrammu izmantošanas

brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

53.pants. Raidorganizāciju tiesības

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:

1) publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par

maksu, vai vietās, kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju

piesaistīšanai;

2) pārraidīt programmu nesošus signālus ar jebkuras citas raidorganizācijas,

kabeļoperatora vai cita izplatītāja palīdzību;

3) iegūt jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju), ja iegūšana

netiek veikta personiskai lietošanai, un pavairot vai izplatīt jebkuru šādu fotogrāfiju;

4) retranslēt raidījumu pa kabeļiem;

5) padarīt raidījumu vai tā fiksāciju pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā

tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

6) fiksēt jebkuru raidījumu ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tieši vai netieši,

īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt raidījuma fiksāciju un izplatīt jebkuru šādu fiksāciju.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā

norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un

fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma "Par autortiesībām un

blakustiesībām" spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību

autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi

(1) Blakustiesību subjektu tiesības atļaut vai aizliegt blakustiesību objekta

izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu drīkst ierobežot šajā likumā

noteiktajos gadījumos.

(2) Šajā likumā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu

pretrunā ar blakustiesību objektu normālas izmantošanas noteikumiem un

nepamatoti neierobežotu blakustiesību subjektu likumīgās intereses.

(3) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta

piekrišanas un bez atlīdzības samaksas blakustiesību objekts tiek izmantots, kā arī

fiksēts:

1) nelielos fragmentos, kas iekļauti ziņu raidījumos un aktuālo notikumu aprakstos

informatīvajam mērķim atbilstošajā apjomā;

2) citos nolūkos, kas attiecībā uz darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu noteikti

šā likuma 21., 22., 24., 25., 26., 27. un 33.pantā;

3) šā likuma 23.pantā minētajos gadījumos ar noteikumu, ka reproducēt ciparu

formātā atļauts tikai tādas filmas un fono-grammas, kuras publicētas Latvijā un nav

pieejamas komerciālā apritē, ciktāl vienošanās ar blakustiesību subjektiem nenosaka

citādi.

(4) Blakustiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez blakustiesību subjekta

piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību, filmas un fonogrammas, kā arī

blakustiesību objekti, kas iekļauti filmā vai fonogrammā, tiek izmantoti publiskam

patapinājumam. Atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 19.1 panta otrā un

trešā daļa.

(5) Bez blakustiesību subjekta piekrišanas fiziskajai personai atļauts likumīgi iegūtas

filmas vai fonogrammas, kā arī blakustiesību objektus, kas iekļauti likumīgi iegūtā

filmā vai fonogrammā, reproducēt (tai skaitā ciparu formātā) vienā kopijā

personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šādas kopijas

izgatavošanā nedrīkst iesaistīt citas personas. Blakustiesību subjekti ir tiesīgi saņemt

taisnīgu atlīdzību par šā panta pirmajā daļā minētās kopijas izgatavošanu (nesēja

atlīdzība). Nesēja atlīdzības maksāšanas kārtību nosaka šā likuma 34.panta otrā—

septītā daļa.

(6) Ja blakustiesību objekta izmantošana saskaņā ar šā panta otrajā daļā noteikto

nav iespējama blakustiesību subjekta izmantoto efektīvo tehnoloģisko līdzekļu dēļ,

piemērojami šā likuma 18.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(7) Blakustiesību subjektu tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fono-

grammas vai filmas vai to kopiju izplatīšanu Eiropas Savienībā izbeidzas ar dienu,

kad tās pirmo reizi tika pārdotas vai citādi atsavinātas Eiropas Savienībā, ja to

izdarījuši paši blakustiesību subjekti vai tas izdarīts ar viņu piekrišanu. Šis

nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos nesējos ietvertiem

blakustiesību objektiem un to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

55.pants. Blakustiesību termiņš

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā

izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā

50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība

bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā

mantiskās tiesības.

(2) Fonogrammas producenta un filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc

tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma vai filma ir likumīgi publicēta

vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai

publiskošanas dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides.

(31) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktie aizsardzības termiņi ir spēkā

arī tādā gadījumā, ja tiesību subjekti nav Eiropas Savienības pilsoņi, bet vismaz

viena Eiropas Savienības dalībvalsts viņiem nodrošina aizsardzību. Šāds aizsardzības

termiņš izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķīrusi valsts, kuras pilsonis

ir tiesību subjekts, bet nevar būt ilgāks par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā

noteikto termiņu, ja vien Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko

pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā

izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

56.pants. Blakustiesību apjoms

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) izpildītājs ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa

pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) izpildījums veikts Latvijā;

3) izpildījums fiksēts fonogrammā, kas ir aizsargājama saskaņā ar šā panta otrās

daļas noteikumiem;

4) izpildījums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts raidorganizācijas raidījumā, kas

ir aizsargājams saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem

nosacījumiem:

1) fonogrammas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz

Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) skaņas pirmā fiksācija veikta Latvijā;

3) fonogrammas publicēšana vai publiskošana veikta Latvijā.

(3) Filmas producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) filmas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas

nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) filmas pirmā fiksācija veikta Latvijā.

(4) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas

oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un

juridiskajām personām saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

IX nodaļa

Datu bāzes aizsardzības īpatnības (sui generis)

57.pants. Datu bāzes veidotāja tiesības

(1) Par tādas datu bāzes veidotāju, kuras izveidošanā, pārbaudē vai noformēšanā ir

ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (5.panta otrā daļa), atzīstama

fiziskā vai juridiskā persona, kas datu bāzes veidošanā uzņēmusies iniciatīvu un

ieguldījuma risku.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai būtiskas

kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai tā būtiskas daļas pastāvīgu vai

īslaicīgu (pagaidu) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē publiskas piekļūšanas nodrošināšanu jebkādā

formā visam datu bāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot

vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārsūtīšanas formas.

(3) Publisks patapinājums nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datu

bāzes satura daļas, ja tas notiek ar darbībām, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu

bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās

intereses.

58.pants. Datu bāzes izmantotāja tiesības un pienākumi

(1) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir tiesības iegūt vai

atkārtoti izmantot jebkādā nolūkā nebūtisku kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamu

datu bāzes satura daļu. Šis nosacījums attiecas tikai uz to datu bāzes daļu, kuru

likumīgam izmantotājam ir atļauts iegūt vai atkārtoti izmantot.

(2) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir jāievēro ar datu bāzē

iekļautajiem darbiem vai materiāliem saistīto autortiesību vai blakustiesību subjektu

tiesības.

(3) Publiski pieejamas datu bāzes izmantotājs nedrīkst veikt darbības, kas ir

pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu

bāzes veidotāja likumīgās intereses.

59.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ierobežojumi

(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas likumīgie datu bāzes

izmantotāji drīkst:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt būtisku datu bāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos,

obligāti norādot avotu, turklāt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla

mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datu bāzes satura daļu valsts drošības

nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Eiropas

Savienībā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota vai citādi

atvasināta Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai tas izdarīts

ar viņa piekrišanu. Šis nosacījums attiecas tikai uz tiem konkrētajiem materiālos

nesējos ietvertiem objektiem vai to kopijām, kas ir pārdotas vai citādi atsavinātas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

60.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību termiņš

(1) Šā likuma 57.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no dienas,

kad pabeigta datu bāzes izveide. Termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc datu

bāzes izveides dienas.

(2) Ja datu bāze ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, pirms beidzies šā panta pirmajā daļā

noteiktais termiņš, aizsardzības tiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc

dienas, kad datu bāze ir kļuvusi publiski pieejama, un ir spēkā 15 gadus.

(3) Ja datu bāzes saturā tiek izdarīti jebkādi būtiski kvalitatīvi vai kvantitatīvi

novērtējami grozījumi, kā arī tajā radušās izmaiņas uzkrājušos secīgu papildinājumu,

izslēgumu vai grozījumu dēļ un to rezultātā var uzskatīt, ka ir veikts būtisks

kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējams jauns ieguldījums, šādai datu bāzei ir tiesības

uz savu aizsardzības termiņu un tiek piemēroti šā panta pirmās un otrās daļas

noteikumi.

61.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ietvari

(1) Datu bāzes veidotāja — fiziskās personas — tiesības tiek atzītas, ja viņš ir

Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, citas Eiropas

Savienības dalībvalsts pilsonis vai ja Latvija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ir

viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Datu bāzes veidotāja — juridiskās personas — tiesības tiek atzītas, ja šī juridiskā

persona izveidota saskaņā ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts

normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta

atrodas Eiropas Savienībā. Ja juridiskajai personai Latvijas vai citas Eiropas

Savienības dalībvalsts teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir

jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas vai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts

ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās

un otrās daļas noteikumus, tā ir aizsargājama, pamatojoties uz Latvijai saistošiem

starptautiskajiem līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

62.pants. Datu bāzes veidotāja tiesību aizsardzība

Datu bāzes veidotāja tiesības aizsargājamas atbilstoši šā likuma XI nodaļas

noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

X nodaļa

Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs

tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu, darbību,

reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums

nenosaka citādi.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori, un tās

darbības mērķis ir autoru tiesību kolektīvā pārvaldīšana.

(4) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido, ja vien tiesību subjektu

intereses nav pretējas, izpildītāji, filmu un fonogrammu producenti, un tās darbības

mērķis ir blakustiesību kolektīva pārvaldīšana.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek

administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās

un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un

mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai

tās ir pašas raidorganizācijas tiesības vai tās raidorganizācijai nodevuši autortiesību

vai blakustiesību subjekti);

4) reproducēšanu personiskai lietošanai;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai;

6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu;

7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.

(6) Mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta piektajā daļā

noteikto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai

viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(7) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz pilnvarojuma pamata var

pārstāvēt citas organizācijas pārstāvēto tiesību subjektu intereses.

(8) Tikai viena mantisko tiesību pārvaldījuma organizācija bez citas mantisko tiesību

pārvaldījuma organizācijas pilnvarojuma veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu

attiecībā uz publisku patapinājumu, kā arī reproducēšanu un reprogrāfisku

reproducēšanu personiskai lietošanai.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas

spēkā 05.01.2008.)

64.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības

tiesību apjoms

(1) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

(2) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un blakustiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem

aizstāv autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no

autortiesībām vai blakustiesībām.

(3) Attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas

veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt

tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas

darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijai.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos

banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no

darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs

summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās, kā arī banku samaksātos

noguldījuma procentus kārtējā sadalāmo izmaksu summā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā

01.03.2007.)

65.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās daļas

1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām — publiskošanas

gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un

citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

2) izsniedz darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem licences to tiesību

īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas, un iekasē

licencē paredzēto atlīdzību;

3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto

daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu

mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par vizuālās mākslas oriģināldarbu publisku tālākpārdošanu, par

darbu reproducēšanu personiskai lietošanai un citiem darbu un blakustiesību objektu

izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem.

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas nosaka

līgums, ko noslēgusi attiecīgā organizācija un autortiesību vai blakustiesību subjekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā

05.01.2008.)

66.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi

(1) Savā darbībā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv

autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības un likumīgās intereses atbilstoši

noslēgtajiem līgumiem jautājumos, kas attiecas uz darbu un blakustiesību objektu

izmantošanu. Šīs organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakustiesību subjektiem, sniedz tiem

pārskatu par darba un blakustiesību objekta izmantošanu un citām darbībām;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie

atskaitījumi, sadala starp organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību

subjektiem proporcionāli izmantotajiem viņu darbiem un blakustiesību objektiem, kā

arī citām darbībām un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācija sedz faktiskos izdevumus, kas saistīti ar

atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veidot speciālos fondus

autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās

atlīdzības summas saskaņā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt

šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā

viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz

viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un

blakustiesību objektu izmantotājiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas likumā noteiktajā termiņā

gada pārskatu, kā arī šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā minēto atlīdzības

lielumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

67.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības

uzraudzība

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veikt mantisko tiesību

kolektīvo pārvaldījumu tikai pēc atļaujas saņemšanas. Atļauju mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma veikšanai izsniedz un anulē Kultūras ministrija. Atļauju

izsniedz, pamatojoties uz organizācijas iesniegumu, kam pievienota visa izvērtēšanai

nepieciešamā informācija.

(2) Izsniedzot atļauju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, Kultūras

ministrija izvērtē:

1) vai organizācijas statūti atbilst šim likumam;

2) vai organizācija pārstāv būtisku daļu Latvijas autoru vai izpildītāju, fonogrammu

producentu un citu blakustiesību subjektu;

3) vai organizācija spēs veikt konkrēto tiesību vai izmantošanas veida efektīvu

administrēšanu un vai to jau nenodrošina cita mantisko tiesību kolektīvā

pārvaldījuma organizācija;

4) citus apstākļus, kuriem ir būtiska nozīme konkrēto tiesību vai izmantošanas veida

kolektīvajā administrēšanā.

(3) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju

darbību, it īpaši to, vai:

1) tiek piemēroti vienādi noteikumi vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem;

2) netiek nepamatoti atteikta licences izsniegšana;

3) atlīdzības sadale un izmaksa notiek paredzētajā kārtībā;

4) noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi;

5) administrēšanas izmaksas ir pamatotas.

(4) Kultūras ministrija anulē atļauju veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu,

ja:

1) organizācija pēc atkārtota Kultūras ministrijas pieprasījuma nesniedz informāciju,

kas nepieciešama uzraudzības veikšanai;

2) organizācijas darbība neatbilst likumam un Kultūras ministrijas norādītajā termiņā

trūkumi nav novērsti.

(5) Informāciju par šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteikto atļauju spēkā stāšanos

vai anulēšanu Kultūras ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

X1 nodaļa

Vidutāji

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

67.1 pants. Vidutāju izmantošana

(1) Ja raidorganizācijas nevar savstarpēji vienoties par retranslēšanu, kā arī šā

likuma 18.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos jebkura puse var vērsties pie

vidutāja.

(2) Pieteikumi par vidutāja procesa uzsākšanu adresējami Kultūras ministrijai un

otrai pusei.

67.2 pants. Vidutāja izraudzīšanās

(1) Puses var vienoties par vidutāja kandidatūru vai par kārtību, kādā vidutājs tiek

uzaicināts vai iecelts. Ja puses nevar vienoties par vidutāja kandidatūru vai kārtību,

kādā vidutājs tiek uzaicināts, vidutāju var iecelt kultūras ministrs, pamatojoties uz

pušu rakstveida lūgumu.

(2) Vidutājs izraugāms tā, lai viņa neatkarība un neitralitāte neradītu pamatotas

šaubas.

67.3 pants. Vidutāja procesa norise

(1) Ja kāda no pusēm iesniegusi priekšlikumu strīda atrisināšanai, vidutāja process

notiek, pamatojoties uz šo priekšlikumu.

(2) Vidutājs var izteikt pusēm priekšlikumus strīda atrisināšanai un noteikt termiņu,

kurā puses apstiprina vai noraida viņa priekšlikumu. Ja neviena no pusēm neizsaka

iebildumus pret vidutāja priekšlikumiem triju mēnešu laikā pēc priekšlikumu

saņemšanas, tiek uzskatīts, ka tās šos priekšlikumus pieņem.

(3) Vidutājs nav tiesīgs izpaust ziņas un informāciju, kas viņam kļuvusi zināma

saistībā ar vidutāja procesu.

(4) Pušu vēršanās pie vidutāja neietekmē to tiesības vērsties tiesā.

XI nodaļa

Autortiesību un blakustiesību aizsardzība

(Nodaļa 22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

68.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpumi

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru

aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības,

to skaitā:

1) autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana,

reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību

subjekta piekrišanas;

2) darbība, ar kuru bez autortiesību un blakustiesību subjekta atļaujas tiek dzēsta,

grozīta vai pārveidota autortiesību un blakustiesību subjekta pievienotā elektroniskā

informācija par tiesību pārvaldījumu;

3) darbība, ar kuru tiek izplatīts, raidīts, publiskots vai publicēts tiesību objekts, kam

bez atļaujas dzēsta, grozīta vai pārveidota elektroniskā informācija par tiesību

pārvaldījumu;

4) autortiesību un blakustiesību subjekta izmantoto tādu efektīvu tehnoloģisko

līdzekļu iznīcināšana vai apiešana, kuri paredzēti, lai ierobežotu vai nepieļautu kādas

darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, vai citas darbības ar

tehnoloģiskajiem līdzekļiem, ja tās notikušas bez autortiesību un blakustiesību

subjekta atļaujas;

5) tādu ierīču vai to sastāvdaļu ražošana, importēšana, izplatīšana, pārdošana,

nomāšana, reklamēšana vai izmantošana citā komerciālā nolūkā, kā arī tādu

pakalpojumu sniegšana, kas vērsti uz to, lai apietu efektīvus tehnoloģiskos līdzekļus

vai tos iznīcinātu;

6) šā likuma 34., 35. un 52.pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana;

7) šā likuma 40.panta piektajā daļā paredzētās informācijas nesniegšana vai šīs

informācijas nesniegšana atbilstošā apjomā.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību

pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību un blakustiesību

ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie autortiesību un

blakustiesību objekti vai to kopijas ir kontrafakti eksemplāri.

(4) Par kontrafaktiem eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājami autortiesību

un blakustiesību objekti, kas importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai

kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

69.pants. Autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību aizsardzības

vispārīgie principi

(1) Autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijas un citi autortiesību un blakustiesību subjektu pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību

objektu, atzīst autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmanto autortiesību vai blakustiesību

objektu, atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai, un pārtrauc

prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai persona pārtrauc darbības, kas atzīstamas par sagatavošanos

autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiskai izmantošanai;

5) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību

objektu, atlīdzina autortiesību vai blakustiesību subjektam radītos zaudējumus un

morālo kaitējumu;

6) prasīt, lai tiek iznīcināti kontrafakta eksemplāri;

7) prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt

autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu

pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt

šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību vai

blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību subjekti vai to

pārstāvji var vērsties tiesā. Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas šā likuma X

nodaļā noteiktajā kārtībā, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību ceļ pats

autortiesību un blakustiesību subjekts vai arī autortiesību un blakustiesību subjektu

vārdā — mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Autortiesību un blakustiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību

pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijas, sniedzot tiesā prasību par to tiesību pārkāpšanu, kuras izriet no šā

likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem, ir atbrīvotas no valsts

nodevas.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

69.1 pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas

kārtība

(1) Ja personas vainas dēļ notikusi autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiska

izmantošana, autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma

un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2) Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar

Civillikumu. Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, var ņemt vērā arī tās personas

negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību

objektu.

(3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro

daļu, zaudējuma atlīdzības apmērs nosakāms atbilstoši tai summai, kuru autortiesību

vai blakustiesību subjekts varētu saņemt par autortiesību vai blakustiesību objekta

izmantošanas atļaujas izsniegšanu.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

70.pants. Kontrafakta eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot kontrafaktos eksemplārus,

tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par

kontrafakto eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu

par kontrafakto eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

71.pants. Atbildība par autortiesību un blakustiesību un datu bāzes

veidotāja tiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām persona,

kura prettiesiski izmantojusi autortiesību vai blakustiesību objektu, saucama pie

likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās

Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma

"Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas

Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz

visiem darbiem un tiesību objektiem, kas 1995.gada 1.jūlijā bija aizsargājami vismaz

vienā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par

autortiesībām vai blakustiesībām.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

3. Šā likuma 35.panta noteikums par autora atlīdzību par reprogrāfisko

reproducēšanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 19.panta otrās daļas noteikums par atlīdzības izmaksu autoriem

attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību

budžetiem, stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

5. Šā likuma 57.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas

arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus

pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā

likuma 5.panta otrās daļas noteikumiem. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk

iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās.

6. Šā likuma 48.panta trešās daļas 3. un 7.punktā noteiktās izpildītāju tiesības tikai

kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz fonogrammās fiksētajiem izpildījumiem, kas

fiksēti vai publicēti Latvijā līdz 1993.gada 15.maijam.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras izveidotas līdz

2004.gada 1.maijam, ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.septembrim jāsaņem atļauja

mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

8. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz

2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa

noteikumi Nr.444 "Noteikumi par publisko patapinājumu", ciktāl tie nav pretrunā ar

šo likumu.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

9. Šā likuma 32., 36., 54., 55., 59. un 61.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā

uz šādām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm: Īslandes Republiku, Lihtenšteinas

Firstisti un Norvēģijas Karalisti.

(06.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2008.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2007.)

Likumā ietvertas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 14.maija direktīvas 91/250/EEK par datorprogrammu

juridisku aizsardzību;

2) Padomes 1992.gada 19.novembra direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un

patapināšanas tiesībām, un atsevišķām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām

intelektuālā īpašuma jomā;

3) Padomes 1993.gada 27.septembra direktīvas 93/83/EEK par noteikumu

saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un

kabeļtelevīzijas jomā;

4) Padomes 1993.gada 29.oktobra direktīvas 93/98/EEK par autortiesību

aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 11.marta direktīvas 96/9/EEK par

datubāzu juridisko aizsardzību;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija direktīvas 2001/29/EK par

dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/84/EK

par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par

intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 6.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 27.aprīlī


立法 取代 (1 文本) 取代 (1 文本) 被以下文本取代 (6 文本) 被以下文本取代 (6 文本)
条约 关联 (1 条记录) 关联 (1 条记录)
无可用数据。

WIPO Lex编号 LV024